Sirds un asinsvadu slimības ik gadu prasa 15 000 cilvēku dzīvību Latvijā
Latvijā galvenais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības. Statistikas dati rāda, ka ik gadu no tām mirst aptuveni 15 000 cilvēku. Aktualizējot šo jautājumu tieši valsts budžeta apspriešanas laikā, nozares profesionāļi par sirds veselības lietām šodien runāja neierastākā veidā, atklājot karikatūru izstādi "Ar sirdi joki mazi".
Karikatūrists Gatis Šļūka sirds un asinsvadu veselības problēmas atspoguļojis caur humora prizmu. Piemēram, šim savam darbam dodot nosaukumu "Apceļo dzimtās zemes ārstus". "Arī manam tēvam sanācis braukāt. Tas maršruts gluži nebija Daugavpils–Liepāja, bet jā, pats esmu redzējis, kā tas notiek," atzīst karikatūrists Šļūka.
Savā izstādē viņš apkopojis sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas problēmas tieši pacientu skatījumā: ārstu nepieejamība, garas rindas uz izmeklējumiem, ārstēšanas izmaksas un zāļu milzīgas cenas. Tā ir tikai neliela daļa no tiem izaicinājumiem, kuri jāpārvar Latvijas cilvēkiem.
Arī Veselības ministrijas pārstāvji piekrīt. Jā, problēmas ir. Tiekot strādāts, lai situācija uzlabotos. Jaunais zāļu uzcenojumu modelis būtiski samazinās izdevumus par recepšu zālēm jau nākamgad, bet, piemēram, digitālā centra izveide sakārtos garo rindu jautājumu, jo viens nosūtījums tiks sasaistīts ar vienu pierakstu!
"Lai izvairītos no situācijas, ka cilvēks ar vienu pierakstu sazvana piecas ārstniecības iestādes. Atnāk uz vienu, parējām nepaziņo. Un mēs zaudējam rindu. Cilvēki neatnāk. Ārsts sēž kabinetā, un rinda var pagarināties pat par 20%."
Tikmēr valsts vadošais kardiologs teic, lai gan statistika ir graujoša, pēdējos gados situācija kļuvusi krietni labāka. "Īstenībā, ja skatāmies uz pašreizējo vecuma grupu, kas ir līdz 65, tad šajā grupā mums situācija ļoti uzlabojas," pauž Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, profesors Andrejs Ērglis.
Bet mums, kā sabiedrībai, sevi jāpieskata, ar to domājot, cilvēki, kuri sasnieguši konkrētu vecumu, veic profilaktiskus pasākumus.
"Jāskatās holesterīns. Cukura līmenis. To, cik esam dūšīgi vai ne. Tāpēc sievietēm vēl vairāk jāmudina kungi, lai nepīpē, lai nav resni vēderi. Dzer zāles un nāk uz izmeklējumiem. Saprotiet, mūsdienās īsti runāt tikai par kardiomirstību nevar, mums jārunā par onkoloģisko kardioloģiju. Jo vienā vecumā slimību buķete ir ļoti liela. Tas, ko ierakstām kā nāves cēloni – tā jau atklāti sakot, ne gluži atspoguļo to, kas ir patiesībā."
Tikmēr pats mākslinieks Šļūka ar sirsnīgu humoru atzīst, ka līdz izstādei arī pats nezināja par dažām lietām, kurām tagad noteikti pievērsīs uzmanību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
