"Valstspilsēta ar mazpilsētas sajūtu". Rēzeknieši cer, ka jaunā vietvara saprātīgāk izmantos resursus
Rēzekne šobrīd ir vienīgā Latvijas pilsēta, kur izpildvara nodota pagaidu administrācijas rokās. Lai gan pēdējo gadu laikā piedzīvotas būtiskas pārmaiņas, vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji, gaidot pašvaldību vēlēšanas, nākotnē raugās ar cerību. Viņi vēlas aktīvāku domes darbu un saprātīgu resursu pārvaldību.
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas pilsētām ar valstspilsētas statusu. Tās platība veido 17 ar pusi kvadrātkilometrus un 2024. gadā tajā bija 26 tūkstoši oficiāli reģistrētu iedzīvotāju. Šī gada pilsētas budžets ir 52 miljoni eiro, taču 8 miljonus Rēzekne saņem dotācijās no pašvaldību finanšu izlīdzināšnas fonda.
Rēzeknē vizuāli it kā netrūkst ne jaunu un skaistu ēku, ne arī izklaides iespēju. Tiesa tas, kas šeit trūkst, ir cilvēki pilsētas ielās un arī pilsētas budžets krājas parādu kaudzēs. Pērn samilzušās finanšu problēmas noveda pie pilsētas domes un ilggadējā mērā Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas.
Taču šeit ir ne tikai bēdu stāsti. Arī piemēri ar tiem, kas lēmuši atgriezties dzimtajā pusē. Igors ir vietējā ēdināšanas uzņēmuma "IGGI bārs" īpašnieks. Pēc ilgākas dzīvošanas Lielbritānijā viņš nolēma braukt atpakaļ uz dzimto pusi un sākt kaut ko savu. Lai gan atgriešanās Rēzeknē bijis veiksmes stāsts, taču ne bez šķēršļiem – viens no galvenajiem ir cilvēku trūkums.
"Protams, ir problēmas ar darba spēku. (..) Mēs ņemam nekvalificētus darbiniekus, atdodam visas savas zināšanas, lai viņi paliek par kvalificētiem. Mums atnāk zaļi pavāri, bet pēc pusgada, gada viņi paliek ļoti advancēti tajā, ko viņi dara."
Igors arī piebilst, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, cer, ka vietējie iedzīvotāji varētu mest pie malas savu kūtrumu un daudz vairāk iesaistīties pilsētas dzīvē.
"Sabiedrības problēma ir tā, ka cilvēki bieži vien peld pa straumi. Citējot Straumi, mēs visi esam vienā laivā, bet mums ir iespēja pieņemt kaut kādus lēmumus, iesaistīties kaut kur vairāk. Tāpat arī pieņemt svarīgus lēmumus ejot balsot."
Sarunā ar Igoru pavīd doma, ka pilsētas attīstības labā būtu būtiski vairāk izmantot speciālās ekonomiskās zonas priekšrocības. Līdzīgās domās ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padomes vadītājs Ivo Dembovskis. Viņaprāt, no uzņēmēju puses, pilsētas lielākais klupšanas akmens nav svārstīgā vietvara dzīve, bet gan lielā birokrātija. Dembovskis uzsver, ka vietējai varai būtu jākļūst par reālu partneri uzņēmējiem.
"Tāds impulss praktiski uzņēmējiem no pašvaldības pēc būtības nav vajadzīgs. Drīzāk ir, viņi ir kā tāds partneris, kas var vai nu veicināt, vai nu kavēt. (..) Pēc būtības speciāli ekonomiskajai zonai būtu nepieciešami daudz lielāki atbalsta instrumenti, ko sniegt uzņēmējam, lai viņam būtu tiešām interese, gan nāk no malas šeit uz ekonomisko zonu, gan arī vietējiem uzņēmējiem, kas jau ir šeit, lai viņiem ir tas stimuls attīstīties, tā vēlme ieguldīt, paplašināties tepat šeit, uz vietas, nevis meklēt kaut kādas citas vietas, kur atrasties vai filiāles."
"MIDIS" ir viens no Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas IT uzņēmumiem, kas galvenokārt nodarbojas ar pielāgotu lietojumprogrammu izstrādi klientiem. Nupat kā nosvinēta 15 gadu jubileja.
"Mēs iestājāmies speciālajā ekonomiskajā zonā, man šķiet, 5 gadu atpakaļ. Tas bija mums izdevīgi, jo, pirmkārt, mēs varējām dabūt papildfinansējumu gan īrei, gan nodokļu optimizēšanai un arī speciālā ekonomiskā zona piedāvā mums visādus seminārus, piekļuvi pie biznesa kontaktiem, apmācībām un tā tālāk. Attiecīgi tā zona mums tiešām palīdz veikt mūsu darbību."
Arī Valērijs norāda, ka ir grūtības ar darbaspēka atrašanu. Viņš teic, ka tas nav viegls uzdevums, pat neskatoties uz to, ka pilsētā ir augstskola, kas sagatavo topošos IT speciālistus.
Savukārt jauniešu, kas izvēlējušies studēt RTU Rēzeknes akadēmijā, skats uz pilsētu ir divējāds. Pilsēta studentiem esot draudzīga, viss ir pieejams un, kas nav mazsvarīgi, studenta kabatai draudzīgs, bet darba iespēju trūkums liek daudziem uzreiz pēc studijām doties prom. Lai gan interese palikt ir, ilgtermiņa izvēli nosaka iespējas – vai tās vispār būs.
"Mani kursabiedri, lielākoties tie cilvēki, ar kuriem es komunicēju ikdienā, no studentiem ir noskaņoti Pozitīvi, ka viņi vēlas palikt. Viņi vismaz vēlas izmēģināt šeit dzīvot un meklēt darbavietas. Bet, protams, darbavietu daudzums un atalgojums ir tā lielākā problēma, kas studentiem uztrauc," saka RTU Rēzeknes Akadēmijas Studentu Padomes biedre Evelīna Šarkovska.
Evelīna arī norāda, ka studenti atzinīgi vērtē augstskolas apvienošanos ar Rīgas Tehnisko universitāti: "Mēs jau esam apvienojušies jau no pirmā aprīļa. Protams, mēs saprotam to, ka mūsu diplomi būs prestižākā, kā minimums tie RTU trīs burti darba devējiem dod daudz ko. Viņi uzskata, ka tā ir kvalitātes zīme savā veidā, it īpaši Latvijā."
Rēzeknieši teic, ka dzīvot pilsētā kopumā ir labi, tiesa nepamet pārdomas, ka šī ir valstspilsēta ar mazpilsētas sajūtu – trūkst caurredzamības, pārāk liels uzsvars uz pazīšanos. Iedzīvotāji cer, ka jaunā dome beidzot spēs sakārtot pilsētas saimniecību un atdot ticību reālai attīstībai, nevis vien tukšiem solījumiem un aizņēmumos balstītām ambīcijām.
"No jaunā sasaukuma es ceru, ka izslēgs vārdu bez maksas, jo bez maksas, man liekas, šobrīd vairs nevar dabūt arī, kā saka pa mici vai arī sieru slazdā. Un es ļoti ceru, ka spēs sakārtot esošo saimniecību un izmantot to, kas jau ir, nevis visu laiku kaut ko jaunu. Un šeit ir, protams, vizuāli jaunas ielas, jaunas ēkas un visādas izklaides iespējas, vēl kaut kas. Nav cilvēku, trūkst cilvēku, un tas ir tāds viens ar diviem galiem nav cilvēku, nav ekonomikas," saka Jānis.
"Ir ļoti slikta institucionālā sadarbība. Piemēram, mums ir fantastiska Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle, mums ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kas tagad būs RTU filiāle. Ilgstoši, gadu gaitā ar šīm institūcijām nav bijusi sadarbība. Es uzskatu, ka no pašvaldības puses būtu svarīgi nākt ar savu iniciatīvu, savu motivāciju attīstīt sadarbību. Tad arī būtu plašākas iespējas augt pilsētai," uzskara Laura.
Šoreiz vēlēšanās konkurence par 13 deputātu vietām Rēzeknes domē būs krietni sīvāka kā iepriekš – par tām sacentīsies 133īs kandidāti no desmit sarakstiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
