Vārda dienu kalendārā iekļauti jauni vārdi. Starp tiem ir viens no senākajiem latviešu vārdiem

"Patīkams pārsteigums – šodien Valsts valodas centra kalendārvārdu komisija pieņēma lēmumu – vārds Mīla tiks iekļauts oficiālajā kalendārā no nākamā gada 1. janvāra," ar priecīgo ziņu "Instagram" dalījās ēdināšanas pakalpojumu speciāliste, satura veidotāja Marija Jansone, kura šo skaisto senlatviešu vārdu pirms 13 gadiem deva savai meitai.

"Pirms 13 gadiem, kad devu šo vārdu savai meitai, daudzi pārjautāja, daži neizpratnē pasmaidīja. Toreiz Latvijā bija reģistrēta tikai viena Mīlas tante – šķita, ka šis vārds ir izzudis no mūsu valodas telpas. Taču patiesībā Mīla ir viens no senākajiem latviešu vārdiem, kas veidots no indoeiropiešu saknes "mīl–", kura mūsu valodā izpaužas vārdos mīlēt, mīlestība, mīļš," to laiku atminas Marija.

Marija skaidro, ka "tas ir senvārds, kas iemieso maigumu, siltumu un sievišķīgu spēku. Līdzīgi kā Laima, Daina vai Saule, arī Mīla kādreiz bija dabiska un dzejiska latviešu vārddošanas daļa. Laika gaitā tas tika piemirsts, bet nekad nepazaudēja savu jēgu."

Marija Jansone

Man šis vārds bija arī neliels cieņas apliecinājums Emīlijai Benjamiņai, kuru ģimenē mīļi sauca par Mīlu – sievietei, kura apvienoja gan mīlestību, gan spēku.

Marija neslēpj prieku, ka vārds Mīla ir atguvis savu vietu kalendārā. Viņa domā, ka varbūt kādi vecāki drīz dos savai meitai vārdu Mīla – vārdu ar saknēm, siltumu un latvisku skanējumu.

No 2022. gada aprīļa līdz 2025. gada aprīlim VVC saņēma 181 priekšlikums latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta papildināšanai un 78 priekšlikumi paplašinātā vārdadienu saraksta papildināšanai, informē VVC.

Komisija izvērtēja visus saņemtos iesniegumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārā un ar balsu vairākumu nolēma ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā 6 sieviešu vārdus un 3 vīriešu vārdus:

No 2026. gada 1. janvāra Aleksa vārda dienu svinēs 8. novembrī, Dominika – 4. februārī, Grēta – 23. janvārī, Madlēna – 23. jūlijā, Mīla – 19. jūnijā, Vanesa – 23. septembrī, Eliass – 2. augustā, Francisks – 11. janvārī un Vestards – 28. jūnijā.

Tāpat pieņemts lēmums paplašināto vārdadienu sarakstā iekļaut 56 jaunus dažādas cilmes personvārdus, atspoguļojot vārdu daudzveidību un mainīgo vārddošanas ainavu Latvijā:

Karlo (vārdadiena 28. janvārī), Aidans (3. februārī), Selesta (5. februārī), Darīna (6. februārī), Darijs (6. februārī), Darjus (6. februārī), Dastins (6. februārī), Ričmonds (7. februārī), Dūja (10. februārī), Džordana (13. februārī), Elianora (21. februārī), Demids (22. februārī), Tilda (14. martā), Adelaina (18. martā), Džozefs (19. martā), Freija (20. martā), Abigaila (21. martā), Kazimiers (24. martā), Annike (10. aprīlī), Hionija (20. aprīlī), Reimonds (29. aprīlī), Ezers (26. maijā), Teilors (26. maijā), Liora (27. maijā), Ville (28. maijā), Ratmirs (15. jūnijā), Letija (30. jūnijā), Emets (3. jūlijā), Margrēta (13. jūlijā), Mariama (22. jūlijā), Annabella (26. jūlijā), Edmonts (29. jūlijā), Elians (2. augustā), Skots (6. augustā), Aude (10. augustā), Lenijs (18. augustā), Melika (19. augustā), Melina (19. augustā), Melodija (19. augustā), Valgundis (23. augustā), Aglaja (26. augustā), Johanness (27. augustā), Jonass (27. augustā), Rūbens (29. augustā), Beilija (3. septembrī), Ambera (4. septembrī), Luna (7. septembrī), Migels (29. septembrī), Tūve (4. oktobrī), Šarlīze (5. novembrī), Teona (9. novembrī), Fredriks (14. novembrī), Beverīna (19. novembrī), Konors (26. novembrī), Niklauss (6. decembrī), Artemīda (20. decembrī).

Papildus komisija nolēma paplašinātajā vārdadienu sarakstā precizēt šādu personvārdu rakstību mūsdienu latviešu literārajā valodā un latgaliešu rakstu valodā (LTG):

Seimaņs (vārdadiena 5. janvārī), Mora (LTG: Muora) (25. martā), Borbala (LTG: Buorbala), Borbola (LTG: Buorbola), Borbula (LTG: Buorbula) (25. aprīlī), Joņs (LTG: Juoņs) (24. jūnijā), Povuls (LTG: Puovuls) (29. jūnijā), Bārtuļs (24. augustā), Meikuļs (6. decembrī).

Izmaiņas kalendāros stāsies spēkā ar 2026. gada 1. janvāri.

Pieņemot šo lēmumu, komisijas locekļi vadījās pēc apstiprinātajiem kritērijiem personvārdu iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, proti:

• vārda cilme – kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem, latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem, kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, semebreju u. c. vārdiem);
• vārda nozīme (ja to iespējams noteikt) – jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi;
• vārda labskanība – dzirdei patīkams skanējums, tostarp izvairīšanās no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem;
• vārda lietojuma stabiltāte – stabils attiecīgā personvārda lietojums konkrētajā formā;
• atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā;
• vārda nesēju skaits (tikai papildkritērijs) – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20; atkāpe pieļaujama gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem pārējiem kritērijiem.