Saeimas telpās deputātiem būs jārunā latviski. Atsevišķi politiķi nedomā atteikties no krievu valodas lietošanas
Saeima nostiprinājusi deputātu pienākumu parlamentā runāt latviešu valodā. Tā ir daļa no izmaiņām, kas pieņemtas, pārskatot Saeimas kārtības rulli. Taču ne visi deputāti atbalsta jauno regulējumu. Turklāt vismaz atsevišķi parlamentārieši nemaz nedomā atteikties no saziņas krievu valodā. Viņiem tas draud ar ētikas pārkāpuma lietas ierosināšanu.
Deputāti ar jaunu normu papildinājuši savu Ētikas kodeksu, kas ir daļa no Saeimas kārtības ruļļa. Galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas paredz, ka Saeimas telpās deputātiem savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību ir jārunā latviski.
Labojumi gan nav guvuši nedalītu atbalstu. Pret balsoja daļa deputātu no partijas "Latvija pirmajā vietā" un visi klātesošie pārstāvji no partijas "Stabilitātei!". Tās līderis Aleksejs Rosļikovs TV3 Ziņām sacīja, ka Saeimā arī turpmāk runās gan latviski, gan arī krieviski.
"Krievu valoda ir mana dzimtā valoda. Tāpēc nevienam nav tiesības man liegt runāt krievu valodā, ko es arī turpināšu darīt, jo tā ir mana dzimtā valoda. Es turpināšu izmantot manas mammas, mana tēva un manas ģimenes valodu."
Ētikas kodeksa neievērošana draud ar pārkāpuma lietas ierosināšanu. Ja deputātu atzīst par vainīgu, maigākais sods ir mutisks brīdinājums, bargākais – izslēgšana no dalības sešās Saeimas sēdēs, kas nozīmē arī algas samazināšanu.
"Kas ir slikti – sankcijas pēc kārtības ruļļa vai sankcijas pēc sirdsapziņas, vai kaut kādā veidā ignorēt un apkaunot savu ģimeni."
Sirdsapziņu piesauc arī Ētikas komisijas deputāts Raivis Dzintars, kura pārstāvētā Nacionālā apvienība cīnās par latviešu valodas stiprināšanu. Tāpat kā citas Ētikas kodeksā ietvertās normas ir vadlīnijas, kuras tomēr būtu jāievēro, saka Dzintars.
"Protams, ka lielākoties tas, vai šīs normas tie ievērotas vai netiek, tas ir deputātu sirdsapziņas jautājums. Un ļoti reti šie jautājumi nonāk [Ētikas] komisijas vērtēšanā un pārkāpuma sodīšanā. Ja deputāti nihilistiski turpinās demonstrēt savu attieksmi faktiski pret Latvijas pamatlikuma normām, tad šim ierakstam nebūs nozīmes. Bet tajā pat laikā tas ir atskaites punkts. Un ir labi, ka vismaz deputātu vairākums šobrīd ir pateicis, kas ir tas, uz ko mēs gribētu tiekties."
Vienlaikus ar jaunajām izmaiņām beidzot noregulēta deputātu dalība komisiju sēdēs attālināti, izmantojot videokonferences rīku. Pēc kovida pandēmijas deputāti regulāri tajās turpināja piedalīties attālināti, nevis klātienē. Tagad uz sēdēm neierasties klātienē būs ļauts tikai ārkārtas gadījumā, to iepriekš saskaņojot ar komisijas vadītāju. Savukārt pašam vadītājam sēdēs būs jāpiedalās tikai klātienē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
