Finansiālā bedre ir diezgan dziļa. Saeimā briest pārliecība, ka "airBaltic" vajadzēs vēl naudu
Faktiski esam pirmskatastrofas situācijā, šādas atklāsmes trešdien izskanēja Saeimā, spriežot par nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finansiālo situāciju. Nu jau arī parlamentā briest pārliecība, ka, visticamāk, bez tālākiem valsts ieguldījumiem lidsabiedrībā neiztikt.
Ne vienu reizi vien valstij bijis jāsteidz talkā nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" savilkt galus kopā. Šīs investīcijas gadu laikā nu jau pārsniedz pusmiljardu eiro, vairāki simti miljonu ieguldīti pandēmijā. Šī perioda finansiālās palīdzības uzraudzību vētījusi Valsts kontrole. Pagājušajā nedēļā skaudri secinājumi – valsts kā tāds maciņš, kurā vajadzības gadījumā iegrābties, nevis kvalificēts un prasmīgs īpašnieks.
Savulaik solītā investīciju atgūšana jau norakstīta, un arī tagad uzņēmumam traki ar naudas lietām. Pērn 118 miljonu eiro zaudējumi, šogad pirmajā ceturksnī – vēl 29 miljoni ar mīnusa zīmi.
Noskaties arī: "Kaut kas riktīgi nedarbojas!" LU dekānam viedoklis par "airBaltic" biznesa modeli
Satraukums par Valsts kontroles secinājumiem un aktuālo finansiālo situāciju Latvijas lidsabiedrībā arī Saeimā. Galu galā tas būs politisks lēmums, vai nu jau kārtējo reizi steigt glābt nacionālo aviokompāniju "airBaltic".
Uz parlamenta Publisko izdevumu komisijas sēdi ieradušies pārstāvji no Valsts kontroles, Satiksmes ministrijas, arī paša "airBaltic", kuri vairs nemaz nemēģina izpušķot uzņēmuma stāvokli.
Jā, nenoliedzu, pašlaik mums ir diezgan grūta finansiālā situācijā. Tā finansiālā bedre ir dziļa. Attiecīgi jautājums, kā var no šīs finansiālās bedres izrakties. Mēs esam domājuši daudz un rūpīgi. Nekāda cita risinājuma nav kā izaugsmes. Prezentēt šo izaugsmi investoriem un piesaistīt kapitālu.
Lai gan joprojām tiek piesauktas privātas investīcijas, laižot akcijas biržā, deputāti drūmām sejām, šķietami nojaušot neizbēgamo. Pēc būtības pat faktiska lidsabiedrības kontrolpaketes pārdošana var nenostrādāt, valstij atkal būs jāglābj nacionālā aviokompānija. Kā minimums, līdzinvestējot kopā ar citiem ieguldītājiem, lai dotu tiem pārliecību, ka vispār vērts to darīt.
"Injicēt 50 vai 100 miljonus eiro ir bezjēdzīgi. Tad mēs tikai pagarināsim agoniju. Tas būs fundamentāls lēmums, kurā mēs vienā brīdi būsim. Vai mēs ieguldām 300 miljonus eiro, vai neieguldām. Un viņa iet pa burbuli," teica Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
Savukārt Saeima deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Tad, kad es kā pilsonis klausos, daudz par "airBaltic" stāsta, ko Gauss tur stāsta. Varētu teikt, ka gadiem viņš ir mūs vazājis aiz deguna."
Bet pie frakcijām nepiederošs deputāts Andrejs Ceļapīters pauda: "Ja runājam par "airBaltic". Nu, darām, ko gribam, bet šis uzņēmums Latvijai ir vajadzīgs un ļoti būtisks."
Satiksmes ministrijā uzsver, ka šobrīd valsts ieguldījumi vēl nav uz Ministru kabineta darba galda, bet tos arī neizslēdz.
Jārēķina un jāskatās plašākā vērtības ķēde. Protams, tas ir izšķiršanās moments arī valdībai, kurā brīdī un cik daudz attiecīgi investēt. Un tad ir jautājums arī, ko šie privātie investori liek pretī, jo mēs arī zinām, ka investēt tāpat uzņēmumā arī neatļauj Eiropas Savienības normatīvais regulējums.
Valsts kontrole gan brīdina – pirms politiķiem atkal lemt par maciņa atvēršanu, būtiski pārvērtēt, cik vispār dzīvotspējīgs ir aviokompānijas biznesa plāns.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
