Ministrija un "airBaltic" komentē Valsts kontroles secinājumus par Covid‑19 laika ieguldījumiem

SM norāda, ka ir iepazinusies ar revīzijas ziņojumu "Kā valsts uzraudzīja Covid-19 laikā veikto ieguldījumu airBaltic?", apstrīdot VK atzinumu likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā, ka VK revīzijā nav konstatējusi likuma pārkāpumus un SM visu kapitālsabiedrību uzraudzību veic atbilstoši normatīvajam regulējumam, kā arī balstoties uz vienādiem principiem, SM nepiekrīt par vienas kapitālsabiedrības nepietiekamu uzraudzību, uzsver ministrija.

Satiksmes ministrija

SM atzinīgi novērtē VK ieguldīto darbu un patērēto laika resursu iedziļinoties sarežģītos jautājumos, lai sniegtu neatkarīgu viedokli. Vienlaikus svarīgi akcentēt, ka balstoties uz vienādiem principiem, SM valsts atbalstu īstenoja, pārvaldot divas aviācijas nozarē strādājošas kapitālsabiedrības – "airBaltic" un "Rīgas lidostu". Ņemot vērā, ka "Rīgas lidosta" veiksmīgi izgāja no valsts atbalsta, SM uzskata, ka "airBaltic" iziešanu no valsts atbalsta neietekmēja pārvaldība, bet gan izaicinošie mainīgie ārēji faktori – Krievijas karš Ukrainā, kas būtiski ietekmēja aviācijas nozari Baltijā, ģeopolitiskā situācija, valūtas kursa svārstības, degvielas cenas, problēmas ar dzinējiem u.tml.

Ministrijas ieskatā nav pamata VK apgalvojumam, ka SM nav veikusi uzraudzības darbības. SM uzskata, ka normatīvais regulējums nosaka valdes, padomes un akcionāru kompetences sadalījumu. Akcionāram nav tiesības iejaukties "airBaltic" valdes operatīvajā vadībā un dot valdei saistošus norādījumus par darījumu slēgšanu, atalgojumu utt., jo tā atbilstoši normatīvajam regulējumam ir padomes kompetence. Akcionārs nevar atsaukt noslēgtus darījumus vai jau noslēgtos līgumus bez finansiālām sekām. Ja tiek konstatēts, ka noslēgtie darījumi kapitālsabiedrībai radījuši zaudējumus, tam paredzēts cits likumā noteikts process.

Ziņojumā secinājumi attiecībā uz "airBaltic" lēmumiem ir izdarīti, balstoties uz jau zināmiem faktiem un faktu analīzi par situāciju pirms vairākiem gadiem, norāda ministrija. Savukārt lēmumu pieņemšanas brīdī ne uzņēmums, ne akcionārs nevarēja paredzēt visus nākotnes riskus, t.sk. pēc pandēmijas sekojošo Krievijas karadarbību Ukrainā, lidmašīnu dzinēju ražošanas un apkopes problēmas, izmaiņas tirgus pieprasījumā. Tāpēc visi akcionāra un uzņēmuma lēmumi vienmēr tika pieņemti, balstoties uz tobrīd valdes un padomes sniegto informāciju.

Ņemot vērā minēto, SM norāda, ka VK apgalvojums par nepietiekamu uzraudzību neatbilst faktiskajai situācijai. SM sniedza informāciju revīzijas laikā par iesniegtajiem Ministru kabineta (MK) ziņojumiem, Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem par piemērojamo regulējumu, kā arī ekspertu vērtējumiem IPO sagatavošanas procesa ietvaros. Kopš 2021. gada SM un "airBaltic" ir konsekventi informējušas MK par IPO sagatavošanas progresu, kapitāla piesaistes iespējām un tirgus apstākļu ietekmi. Šis process tika īstenots sadarbībā ar vadošajiem finanšu nozares ekspertiem, kas nodrošināja pasaules līmeņa kompetenci IPO strukturēšanā.

Noskaties arī: "airBaltic" bez valdības atbalsta "nesavilks galus", brīdina Vasks

Ministrija uzsver, ka uzraudzības process ir bijis cieši saistīts ar valdības lēmumu izpildi un reālo situāciju tirgū, tostarp obligāciju pārfinansēšanu un akciju struktūras pielāgošanu, lai saglabātu IPO iespējamību piemērotā brīdī. Uzsāktā sadarbība ar uzņēmumu "Lufthansa" kā potenciālo stratēģisko investoru ir skaidrs apliecinājums tam, ka SM un "airBaltic" ir strādājušas atbilstoši kompetencei, veicot pienākumus ar augstu atbildības sajūtu. Secinājums, ka uzraudzība nav bijusi pietiekama, ir nepamatots, jo ignorē gan faktiski izdarīto, gan tirgus apstākļu izšķirošo lomu.

"airBaltic" apstrīd atsevišķus ziņojuma secinājumus

"airBaltic" pārstāvji portālam "tv3.lv" norāda, ka apzinoties atbildību sabiedrībai skaidrot jautājumus par valsts ieguldījumu Covid-19 krīzes laikā, "airBaltic" jau šā gada februārī, uzzinot par revīzijas uzsākšanu, proaktīvi iniciēja sadarbību ar VK. Šajā procesā lidsabiedrība ir sniegusi detalizētu informāciju un skaidrojumu par kapitāla tirgus situāciju, potenciālā sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) specifiku un uzņēmuma biznesa plāna apstiprināšanas apstākļiem, norāda lidsabiedrība.

"airBaltic" ir apstrīdējis atsevišķus ziņojuma secinājumus, novērtē, ka daļa sniegto ieteikumu ir ņemti vērā, un apzinās, ka skaidrojošais darbs turpināsies arī pēc ziņojuma publiskošanas.

Vienlaikus "airBaltic" uzskata, ka ikviens audits sniedz iespēju uzzināt gūt ārēju skatījumu uz uzņēmuma darbību, īpaši no institūcijām ar būtisku lomu sabiedrības un valsts interešu aizsardzībā. Tas veicina nepārtrauktu uzlabojumu ieviešanu un palīdz pilnveidot komunikāciju ar sabiedrību.

Stratēģijas izpilde, tostarp virzība uz potenciālo IPO, ir regulāri pielāgota mainīgajiem tirgus apstākļiem, nezaudējot skaidru attīstības kursu. Jāakcentē, ka potenciālais IPO nav tehnisks process ar garantētu vai prognozējamu rezultātu, bet sarežģīts tirgus mehānisms, ko būtiski ietekmē dažādi ārējie faktori un kas prasa nepieciešamību pielāgoties, skaidro "airBaltic".

Noskaties: Valsts kontrole komentē revīzijas secinājumus

Lidsabiedrība norāda, ka konsekventi strādā, lai izaicinošos tirgus apstākļos nodrošinātu pastāvīgu izaugsmi, un attīstība ir labākais veids, lai Latvijas valsts kā "airBaltic" akcionārs var nodrošināt augstāko lidsabiedrības starptautisko konkurētspēju, finansiālo neatkarību un rentabilitāti.

"airBaltic" precizē, ka valdes locekļu prēmijas par 2020., 2021. un 2022. gadu nav aprēķinātas un netiks izmaksātas, tādējādi ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos ierobežojumus. Visi maksājumi ir veikti atbilstoši normatīvajiem ierobežojumiem, ko apliecina arī neatkarīgu ekspertu atzinumi.

Tāpat "airBaltic" akcentē, ka aviācijas nozare pēdējo gadu laikā ir saskārusies ar nepieredzētu nenoteiktību – Covid-19 krīze, Krievijas karš Ukrainā, dzinēju apkopes un piegāžu problēmas, kā arī inflācija. Šādos apstākļos stratēģiskā pārvaldība un elastība ir būtiskākie priekšnoteikumi uzņēmuma vērtības saglabāšanai. Neviena uzraudzības sistēma nevar pilnībā novērst šāda mēroga ārējo ietekmi.

"airBaltic" turpina strādāt pie uzņēmuma stratēģisko mērķu īstenošanas, darbības stiprināšanas un gatavošanās nākotnes iespējām, tostarp potenciālajam IPO. Lidsabiedrība sniegs visu nepieciešamo atbalstu, lai kopā ar akcionāru noslēgtu šo iepriekšējā darbības posma izvērtēšanas procesu, ieviestu VK sniegtos ieteikumus, vienlaikus saglabājot fokusu uz ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības uzticību.