Lauksaimnieki bažīgi par ražu: maija lietavās applūduši lauki, un sapuvusi raža
Pēc ilgstošām maija lietavām valsts austrumu un centrālajā daļā situācija kļuvusi kritiska – applūduši lauki, sapuvuši sējumi, un lauksaimnieki bažīgi par ražu. Visvairāk cietusi Latgale un Vidzeme, kur daudzviet lauku platības joprojām atrodas zem ūdens.
Murmastienes pagastā – zemnieku saimniecībā "Rutki" – saimnieko Valdis Gailums. Viņa pārziņā ir 300 hektāri lauksaimniecības zemes un ap 200 liellopu ganāmpulks. Taču šobrīd lauki vairāk atgādina dīķus nekā tīrumus – pēc ilgstošām lietavām zeme ir pamatīgi applūdusi.
"Bridām no sākuma ar zābakiem, pēc tam tur vairs nevarēja ar zābakiem, tad zābaki rokā. Tajā lielajā zālē to ūdeni nevar redzēt, bet, kad brien, tad zābakos zāle ir šitā un ūdens ir šitā."
Zemnieks atzīst – viņa rīcībā šobrīd nav nekādu instrumentu, kā situāciju mainīt. Atliek vien cerēt, ka ūdens kādā brīdī atkāpsies, tomēr līdz tam visa enerģija tiek veltīta izdzīvošanai.
"Lai nenolaistos rokas, lai nebūtu jāmūk kaut kur projām vai viss jāmet pie malas, jo tagad tā situācija ir jau kuro gadu arvien sliktāk un sliktāk. Dzīvojam ar cerību tikai, ka kļūs labāk, bet ir, kā ir."
Vislielākais trieciens – lopbarības trūkums. Vasarāju lauki, kas vēl nemaz nav paspējuši sadīgt, jau sapuvuši zem ūdens.
"Neļaus lopam nomirt, izdomās kaut ko, bet arī – viss sarežģījās. Lai to novāktu no lauka, nevar vairs uzbraukt ar smagu tehniku kaut kādu virsū, tur pa biščiņam ir jāvāc nost un neatkarīgi no kvalitātes pat."
Finansiāls valsts atbalsts šobrīd būtu izšķirošs, pauž zemnieks.
"Tad jau finansiāli zināsi, kur to likt, neaizbrauksi tāpat nekur uz Kanāriju salām, govis nepaņemsi līdzi un naudu uz turieni nepaņemsi, ieliksi tāpat tajā saimniekošanā vai attīstībā. Te ir tagad izdzīvošana, tagad jau – kāda attīstība? Prasīt jau var viss kaut ko no tā zemnieka. Kontrolējošās iestādes, kad atbrauc – ja nevari kaut ko izpildīt, tad atbilde jau gana vienkārša – tad likvidējies. Sīksti tie zemnieki. Nevar nekā tur viņus – ne daba nospiest, ne kovids nospieda. Izdzīvo."
Barkavas pagastā, Madonas pusē, lietavu izraisītie plūdi pamatīgi applūdinājuši laukus. Ūdens stāv virs sējumiem, un lielākajā daļā no tiem raža jau, visticamāk, ir zudusi.
Tepat kaimiņos, zemnieku saimniecībā "Kārkliņi", Ivo Grigorjevs ar ģimeni audzē sēklas graudus, ko pārdod kā Latvijas, tā arī citu valstu uzņēmumiem. No 900 hektāriem applūdusi teju puse.
"Jā, tur kaut kādas mazas lietiņas, kas ir izslīkušas, ne tik nozīmīgas, bet ir arī, kur tieši gar tām upītēm, gar šiem te grāvjiem vienkārši applūdis no blakus pagastiem ūdens sanests, caurplūdes nav, un nes uz lauka to ūdeni virsū. (..) Te jau pat sienu nevar nopļaut."
Te situācija līdzīga – visvairāk cietuši vasarāji – sējumi, kas vēl pat nav paspējuši pilnībā sadīgt. Tie, visticamāk, vairs nav glābjami.
"Šobrīd vasarāju lauki ir vienkārši katastrofā applūduši, un visas jaunās šķirnes ataudzējumi iet bojā, varbūt ne pilnībā, bet ļoti daudz. Ar ziemājiem situācija nedaudz labāka. Vēl ir šonedēļ lietavas priekšā, vēl upītes nav iegājušas krastos, tā kā ūdenim nav kur palikt, un būs interesanti."
Tuvākajās dienās situācija var tikai pasliktināties – jau rīt Latviju šķērsos jauna lietus zona, vietām atnesot stipras lietusgāzes un pērkona negaisu.
Tikmēr Zemkopības ministrijā šodien notikusi ārkārtas Konsultatīvās padomes sēde, kurā kopā ar lauksaimnieku organizācijām spriests par iespējamo valsts un Eiropas atbalstu lietavu un salnu radīto zaudējumu kompensēšanai.
Zaudējumu aprēķins vēl turpinās, taču, kad tas būs pabeigts, ministrija sola vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu piešķirt ārkārtas finansējumu.
"Kompensācijas ir paredzēts rēķināt saimniecības līmenī, skatoties ieņēmumu kritumu, tam ir jābūt lielākam nekā 20%. Es ļoti ceru, ka piešķirs finansējumu, un tad attiecīgi pēc šī īpašā regulējuma arī izmaksāsim atbalstu, un tas jau varētu būt tikai nākamgad."
Lauksaimniekiem sola – visas platības, kas būs deklarētas tiešmaksājumiem, saņems atbalstu arī tad, ja tās šogad nav apsētas. Šādas platības varēs pieteikt kā papuves – tas nozīmē, ka zeme netiek apstrādāta, taču arī par to iespējams saņemt maksājumu. Tiešmaksājumu pieteikšanās termiņš pagarināts līdz 30. jūnijam, un nokavējuma gadījumā sankcijas netiks piemērotas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
