Laikapstākļi atstās būtisku ietekmi uz šā gada ražu. "Zemnieku saeima" iesaka, kā lauksaimniekiem rīkoties

Lazdiņš akcentē, ka daļa postījumu vēl nav redzami – zem applūdušajiem laukiem slēpjas arī ziemāju kultūras, kuru stāvoklis būs redzams tikai vēlāk. Turklāt sarežģītā situācija var liegt zemniekiem izpildīt noteiktās prasības par kultūraugu dažādību. "Lauksaimniekiem būs jāvēršas Lauku atbalsta dienestā, lai deklarētu bojātos laukus un nepieļautu sankcijas," viņš skaidro.

Lai gan lauksaimniekiem teorētiski ir iespēja sevi pasargāt ar apdrošināšanu, prakse liecina par sarežģījumiem. "Apdrošināto platību apjoms samazinās, bet riski pieaug," saka Lazdiņš. Lielgraudu krusa, intensīvas lietavas un citi ekstrēmi laikapstākļi kļūst biežāki, tomēr ne visi riski tiek kompensēti. Cenu līmenis arī ir augsts, un ne vienmēr apdrošinātāji piedāvā nepieciešamos nosacījumus.

Runājot par Latvijas augļu un dārzeņu audzēšanu, Lazdiņš atzīst, ka pašreizējais vietējais piedāvājums nespēj nodrošināt visu gadu nepieciešamo apjomu. Iemesls – nestabilas attiecības ar lielveikaliem un zems pieprasījums. "Ja būtu stabils tirgus un sadarbība ar mazumtirdzniecību, noteikti audzētu vairāk," viņš norāda, piebilstot, ka valsts atbalsts infrastruktūras attīstībai pastāv, taču tirgus motivācijas trūkst.

Lauksaimniekus satrauc arī nesamērīgie uzcenojumi, ko mazumtirgotāji piemēro vietējai produkcijai. Pēc Lazdiņa teiktā, dažos gadījumos uzcenojums sasniedz pat 200–300%. Lai gan nesen parakstīts memorands ar mazumtirdzniecības tīkliem paredz labāku sadarbību, viņš ir piesardzīgs: "Memorands ir tikai labas gribas žests, bet mēs vēl nezinām, vai tas reāli ietekmēs cenu politiku." Viņš arī kritizē, ka Latvijā trūkst spēcīga vietējā kapitāla tirgotāju, kas dotu priekšroku vietējai produkcijai.