Bulgārija saņem zaļo gaismu eiro ieviešanai

Eiro ir kopīga valūta un monetārā sistēma, kas tika ieviesta 1999. gadā, kad 11 ES dalībvalstis neatsaucami piesaistīja savas valūtas eiro kā norēķinu valūtai, bet 2002. gadā nomainīja valstu banknotes un monētas.

ES izveidoja Eiropas Centrālo banku, kas nodarbojas ar monetāro politiku un nosaka procentu likmju standartus dalībvalstīm, līdzīgi kā ASV Federālo rezervju sistēma ASV.

Valstīm jāatbilst četriem kritērijiem: zema inflācija, budžeta deficīta un parāda kontrole, zemas ilgtermiņa procentu likmes un stabils valūtas kurss pret eiro. Valstīm jāiziet divu gadu "gaidīšanas periods", kurā to valūtas kurss attiecībā pret eiro pārmērīgi nemainās. Šī procesa mērķis ir pierādīt, ka to tautsaimniecības ilgtspējīgi tuvinās euro zonas tautsaimniecībai.

Kad Eiropas Komisija konstatē, ka prasības ir izpildītas, ES dalībvalstu valdības pieņem lēmumu tā sauktajā kvalificētā vairākuma balsojumā. Lai saņemtu apstiprinājumu, ir nepieciešams, lai vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju, piedalītos balsojumā.

Pēc pievienošanās valstīm tiek piemēroti noteikumi, kas ierobežo parādu un budžeta deficītu. Šo noteikumu mērķis ir nepieļaut, ka valstīm veidojas liels budžeta deficīts, kas varētu apdraudēt eiro.