"Solījumi jau ir bijuši." Tiek sagaidīts skaidrs plāns, kā notiks Latvijas onkoloģijas centra rekonstrukcija

Par Austrumu slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" telpu un operāciju zāļu tehnisko un morāli novecojušo stāvokli, kur ārstiem ik dienu jācīnās par cilvēku dzīvībām, runāts gadiem. Taču solītais finansējums rekonstrukcijai tā arī nav piešķirts – šobrīd nav ne konkrēta plāna, ne termiņu, vien neskaidri meklējumi.

"It kā mūsu valstī onkoloģija ir prioritāte, bet reālā dzīve parāda, ka mēs paliekam pēdējā slimnīca, pēdējais stacionārs, kurš kaut kad nākotnes formātā it kā tiks izremontēts," saka Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.

Onkoloģijas pacientu biedrības "Vita" un "Europa Colon Latvija" vēstulē augstākajām valsts amatpersonām paudušas bažas par pēkšņu līdzekļu pārdali, aicinot valdību pievērst pastiprinātu uzmanību onkoloģisko pacientu tiesībām uz kvalitatīvu un drošu veselības aprūpi.

Pašlaik nauda atrasta vien diviem projektiem – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa būvniecībai un viena Infektoloģijas centra bloka – Tuberkulozes un plaušu slimību centra – izveidei Hipokrāta ielas kompleksā, kur atrodas arī stacionāri "Gaiļezers" un "Latvijas Onkoloģijas centrs".

"Manuprāt, pašlaik ļoti neskaidra ir situācija, tikai skaidri pateikts, ka finansējuma nav. Mēs negribam iestāties par to, vai finansējums tiek atņemts tam pašam Infektoloģijas centram vai P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, bet tas ir valdības pienākums, tas ir Finanšu ministrijas pienākums meklēt šo naudu," teic kolorektālā vēža pacientu biedrības "Europa Colon Latvija" vadītājs Uldis Vesers.

Katru gadu kāda onkoloģiska diagnoze Latvijā tiek noteikta aptuveni 12 000 cilvēku, un lielākā daļa no šiem pacientiem ārstējas tieši Onkoloģijas centrā. Ārstiem trūkst ne tikai modernu apstākļu – kļūst grūti noturēt arī morālo izturību.

"Mēs kā personāls, arī strādājot šajā vidē, jūtam tādas psiholoģisku, morālu spiedienu, bet tas nav nekas, salīdzinot ar to, ko izjūt pacients. Mēs negribam iesaistīties šāda veida uzstāšanās televīzijās un principā darīt darbu, kas nav īsti mūsu tiešais pienākums. Es nezinu, ko mēs varam gaidīt… Solījumi jau ir bijuši, mēs vienkārši sagaidām, ka beidzot tas tiks izdarīts," saka Austrumu slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins.

Problēma nav tikai nokalpojušās telpās. Tā ir sistēmā, kurā solījumi aizstāj rīcību. Pacientu biedrības negaida žēlastību – tās prasa atbildīgu plānošanu un konkrētus termiņus.

"Mēs ienesam tajos piecos vai desmit gados, ko mēs dzīvojam, pēc atveseļošanās, mēs ienesam vairākus desmitus tūkstošus valsts budžetā, mēs kā cilvēki, kā ekonomiskās vienības, esam šai valstij izdevīgi, bet vai mums ir izdevīga tāda vara? Te ļoti krasi ir redzams, ka drīkst, ka kāds ir atļāvis no onkoloģijas līdzekļus pārdalīt varbūt citiem mērķiem, varbūt palīgmērķiem, bet tāda aizmirstība ir, ka var pēc atliktā principa, pēc atlikuma – ja paliks nauda, tad jums tiks," stāsta krūts vēža pacienšu atbalsta biedrības "Vita" vadītāja Irīna Januma.

Latvijas Onkoloģijas centra liktenis šobrīd izgaismo daudz plašāku problēmu – tas nav tikai par vienu ēku, bet par veselības aprūpes plānošanas kvalitāti valstī.

"Es ceru, ka ministrijā kāds sāks kaut ko reāli darīt, nevis tēlot tās darbības. Ministrija par šo situāciju, kura ir izveidojusies, tikpat lielā apmērā ir atbildīga – visu šo laiku ministrijā uz mūsu šīm problēmām, uz to būvniecību skatījās caur pirkstiem," pauž Sīviņš.

Lai mudinātu valdību rīkoties, pacientu biedrības otrdien plkst. 10.00 rīkos piketu pie Ministru kabineta.