Kāpēc bremzējas Austrumu robežas stiprināšana? Zilupē skaidro TV3 Ziņas
Nacionālas drošības komisijas vadītājs par to pauž neapmierinātību, pārmetumus raidot Aizsardzības ministrijas virzienā.
Latvijas Austrumu Pierobežā izveidotas 26 pagaidu vietas, kurās tiek uzglabāti dažādi pretmobilitātes šķēršļi. Viena no tām, šeit, Ludzas novadā Zilupē, vien dažus kilometrus no Latvijas- Krievijas robežas, lielā skaitā redzami "pūķa zobi", prettanku eži un betona bloki.
Austrumu pierobežas militārās stiprināšanas plāns, kam kopumā atvēlēti 300 miljoni eiro, paredz izveidot aizsardzības līniju gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu – nocietinātas aizsardzības pozīcijas karavīriem un dažādu prettanku šķēršļu izvietošanu dabā.
"Šeit mēs redzam pūķa zobus, dzelzsbetona konstrukcijas, arī ežus – tos mēs saucam par prettanku. Tie galvenokārt domāti, lai atturētu tehniku, kas ir tanki. Protams, arī jebkuru citu tehniku tie apturēs. Paralēli mēs redzam dzelzsbetona konstrukcijas, kas bloķēs ceļus daudzām vienībām, lai bloķētu kājnieku kaujas mašīnas."
Redzami bastioni, kas domāti, lai paaugstinātu izdzīvošanas spējas karavīriem. Ir grozi, kas ātri piepildāmi ar smiltīm, lai veidotu aizsardzības pozīcijas.
Valstij piederošajos zemes gabalos pretmobilitātes šķēršļus bruņotie spēki jau ir sākuši izvietot, taču uz privātīpašnieku zemēm to liedz likums. Tāpēc tie šobrīd atrodas šādās pagaidu novietnēs. Nacionālās drošības komisijas vadītājs par to kritizē Aizsardzības ministriju, kurai šis likums bija jāizstrādā.
"Būs diezgan smagi, jo Aizsardzības komisija, kur arī es strādāju, esam nemitīgi lūguši Aizsardzības ministriju sagatavot šo likumu. Tas ir pilnīgi jauns, tie nav grozījumi. Tas viņiem prasījis astoņus mēnešus. Tur būs daudz neatbildētu jautājumu, kas būs jārisina Saeimā. Galu galā, privātīpašums ir svēts īpašums, bet mūsu brīvība, drošība un neatkarība, un teritoriālā nedalāmība ir vēl svētākas."
Tikmēr Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere pārmetumus par gauso likuma virzību noraida, uzsverot, ka tieši otrdien, 17. jūnijā, likums ir izskatīts valdībā un līdz Jāņiem jau nonākšot Saeimā, kur to skatīs steidzamības kārtā.
"Pirmkārt, mēs varēsim izmantot servitūtu paralēli atsavināšanas procesam, tas nozīmē, ka mēs varēsim izmantot gan privātpersonu, gan juridisku personu jau pirms atsavināšanas vai paralēli atsavināšanai. Otrkārt, likums atvieglos arī būvniecības procesus, publiskā iepirkuma procesu."
Kopumā valsts atsavinās ap diviem tūkstošiem hektāru lielu teritoriju, un tas varētu skart 600 privātīpašumus. Taču sarunas ar zemju īpašniekiem sāksies tikai pēc tam, kad likums būs pieņemts.
Daudzus pierobežā dzīvojošos cilvēkus satraukusi Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas, un Saeimas deputātiem nācies viņiem skaidrot, ka kājnieku mīnas tagad tāpat vien netiks izvietotas.
"Mums bija iespēja satikt iedzīvotājus, ļoti daudz dezinformācijas, tomēr AM ar sabiedrību bija vairāk jāieguldās, lai skaidrotu šo, protams, arī mums, politiķiem, netiks mīnas fiziski izvietotas, līdz brīdim, kad redzēsim, ka ir iespējas uzbrukums."
Daudz kas pierobežas stiprināšanā notiek ciešā sadarbībā ar kolēģiem no Ukrainas, kas jau vairākus gadus cīnās asiņainā karā ar mūsu kopīgo kaimiņvalsti Krieviju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
