ZZS grib cirpt vairāk, "Progresīvie" kritizē procesu – kā ministrijām sokas tēriņu mazināšanā
Kā samazināt valsts tēriņus? Šis jautājums turpina nomocīt politiķus un nevalstiskās organizācijas. Patlaban noslēdzies pirmais posms, lai apzinātu iespējamos ietaupījumus. Iecerēts, ka tie varētu pārsniegt iepriekš nosauktos 150 miljonus eiro. Koalīcijā lielas apmierinātības nav par to, kā process ritējis līdz šim.
Noslēdzies pirmais posms daudz apspriestajai valsts tēriņu mazināšanai. Finanšu ministrija norāda, ka ieskicēti vairāk nekā iepriekš nosauktie 150 miljonu eiro, bet izskan arī kritika no koalīcijas partneriem par pašu procesu.
Publisko tēriņu apcirpšana ir viens no aktuālākajiem tematiem, pie kā pēdējā laikā strādājusi valdība sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Tēriņu cirpšanai kopš diskusijas sākuma ir sīva pretestība.
Vairākas uzņēmēju organizācijas izplatīja paziņojumu, aicinot samazināt budžeta tēriņus jau nākamajā gadā par aptuveni 5% no visiem izdevumiem jeb 850 miljoniem eiro. Valdība apņēmusies tēriņus mazināt pat trīs gadu periodā – par 150 miljoniem ik gadu. Atšķirība starp organizāciju vēlmi un politiķu gatavību ir ļoti liela.
Ir ieskicēts vairāk nekā 150 miljonu eiro tēriņu samazinājums – šāds vēstījums pirmdien, 30. jūnijā, nācis no Finanšu ministrijas. Ministrija apkopojusi iespējas mazināt tēriņus. Pirmdien par to informēta valdības vadītāja un koalīcijas partneri.
Precīza iespējamā ietaupījuma summa gan atklāta netiek, bet no ministrijām apkopoti vairāk nekā 250 priekšlikumi, kas skar iestāžu atlīdzību, subsīdijas, preču un pakalpojumu sagādi, kā arī citus izdevumus.
Vai šobrīd uzņēmēju prasīto 850 miljonu eiro samazinājumu ministrijās neredz kā nopietnu scenāriju? Šādu jautājumu TV3 Ziņas uzdeva finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, kurš atbildēja, ka budžets patiesībā ir ļoti komplekss jautājums. "Es gribu teikt, ka uzņēmēji bija klāt sarunās, piedalījās, un, protams, viņi arī redzēja, ka valsts budžets patiesībā ir ļoti komplekss jautājums. Protams, mēs varam uzreiz pateikt "nu tad samaziniet 5%" un tā, bet arī šie vairāk nekā 250 priekšlikumi skar kādu sabiedrības grupu, kurai, visticamāk, būs mazāks pieejams finansējums," teic Ašeradens.
Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) gan uzskata, ka tēriņu cirpšanas vēzienam vajadzētu būt plašākam. Politiskā spēka līderis stāsta, ka, piemēram, Ekonomikas ministrijā paredzēts arī samazināt darbinieku skaitu par 40. Atsevišķas būšot arī, tā teikt, tukšās amata vietas.
"Griezt budžetu griešanas pēc arī nebūtu īpaši produktīvi. No sākuma vajag saprast, cik vajag, bet tas, ka šis pirmais solis ir absolūtais minimums, ir pilnīgi visiem skaidrs. Jāizdara šis, sapratīsim kopējās vajadzības un tad spriedīsim tālāk par nākamajam soļiem."
Arī no "Progresīvajiem" izskan, ka šis process nav bijis pārāk labs. Process esot bijis pārāk gauss, turklāt būtu bijis jāskatās nevis uz atsevišķām nozarēm, bet uz valsts kopējo aparātu: prēmijām, naudas balvām. Arī pašas ministrijas neesot bijušas pietiekami aktīvas, gatavojot priekšlikumus tēriņu mazināšanai.
"Es neredzu tādu ļoti konkrētu reformu piedāvājumus. Manuprāt, šis bija tas brīdis, kad katram ministram, piedāvāt sabiedrībai tādus varbūt nepopulārus lēmumus, jo viņi ir pamatojami saistībā ar mūsu ģeopolitisko situāciju. Tas, ko es vairāk redzu šajā brīdī, ir vairāk tādas detaļas."
Ministru pasivitāti netieši apstiprina arī valsts maciņa turētājs.
"Es nevaru teikt, ka visi ministri, tā teikt, vienādi pret šo izturējās, bet kopumā es redzu vēlmi risināt šo jautājumu. Tā kā mums būs arī trešā, ceturtā un piektā kārta, ko mēs ar ministrijām runāsim par valsts izmaksu optimizācijas iespējām, un tur, tā teikt, rezerves vēl ir."
Darbs pie tēriņu samazināšanas turpināsies līdz augustam, kad paredzēts valdībā vērsties jau ar nākamā gada valsts budžeta sākotnējo piedāvājumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
