Ministrijām ir gatavs plāns, kā nākamgad ietaupīt 150 miljonus eiro

Nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu.

Finanšu ministrija informē, ka tā rūpīgi analizēs un izvērtēs iesniegtos priekšlikumus, lai sagatavotu tos iesniegšanai valdībā. Tāpat ministrija veikusi finanšu novērtējuma analīzi, noskaidrojot, kādas ir iespējas nākamgad, 2026. gadā, samazināt ministriju izdevumus par 150 miljoniem eiro. Tas trīs gadu laikā ļautu kopumā ietaupīt līdz 450 miljoniem eiro – līdz 2028. gadam.

"Augstu novērtēju nozaru ministru un ministriju sadarbību izdevumu pārskatīšanas procesā un vēlmi risināt budžeta izaicinājumus," tā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš norāda, ka priekšlikumus rūpīgi izvērtēs valdībā, lai rastu "konstruktīvus risinājumus" to ieviešanai praksē. "Būtiska ir bijusi arī sabiedrības līdzdalība – valdības partneri un sociālie partneri sniedz daudzpusīgu skatījumu un atbalstu kopīgajam mērķim," pauž Ašeradens, norādot, ka ieguldītais darbs kalpos par pamatu 2026.-2028. gada budžeta gatavošanai.

2026. gada budžeta izstrādes grafiks paredz, ka informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19. augustam.

Drošība un aizsardzība, izglītība un atbalsts ģimenēm – prioritātes, kam nepieciešams papildus finansējums.

Mazinot izdevumus, pabalsti, bērnu un jauniešu interešu izglītība, veselības pakalpojumu klāsts un tamlīdzīgas izdevumu pozīcijas nedrīkst tikt skartas. Cilvēku drošība un… pic.twitter.com/tXTkGfPO7X

— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) June 30, 2025

Priekšlikumi ir daļa plašāka plāna, kurā iecerēts pārskatīt publiskā sektora resursus un izmaksu optimizāciju. Līdzekļus nepieciešams koncentrēt valsts stratēģiskajām prioritātēm – aizsardzības stiprināšanai un demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Vienlaikus Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām turpina ikgadējo budžeta izdevumu izvērtēšanu, lai sistemātiski analizētu tēriņu pamatotību, ietekmi un efektivitāti.

Paralēli notiek darbs pie strukturālajām reformām un vidēja termiņa budžeta stratēģijas sagatavošanas. Nepieciešams sagatavot normatīvā regulējuma un likumdošanas grozījumu izstrādes, lai nodrošinātu priekšlikumu īstenošanu praksē.

Neatkarīgās institūcijas arī tiks aicinātas solidāri ar valsts pārvaldes iestādēm izvērtēt iespējas efektīvāk izmantot resursus un samazināt izdevumus savā darbībā.

Šobrīd vēl tiek apstiprinātas jaunās pašvaldību domes, tāpēc iecerēts darbs arī ar pašvaldībām, lai to darbība būtu efektīvāka un tiktu samazināti izdevumi. Tāpat sadarbībā ar kapitāldaļu turētājiem un akcionāriem norisināsies darbs pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izmaksu optimizācijas. Publiskā sektora izdevumu samazinājums skars visus pārvaldības līmeņus – valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību darbību.

Valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā aktīvi iesaistījās valdības sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Banka, Valsts kontrole, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, dažādas nozaru nevalstiskās organizācijas un eksperti.

Starptautiskā Valūtas fonda 2025. gada pavasara misijā tika uzsvērts, ka Latvijai nepieciešams pārskatīt izdevumu prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot aizsardzības stiprināšanai un fiskālās noturības nodrošināšanai. Eiropas Komisija Latvijai ir piešķīrusi fiskālo elastību, ļaujot uz laiku atkāpties no budžeta deficīta mērķiem, lai segtu pieaugošos aizsardzības izdevumus. Tas apliecina, ka EK ieguldījumus drošībā uzskata par sabiedrības un ekonomikas noturības pamatu.

Valsts maciņā varētu pietrūkt 150 miljonu eiro, kā aizpildīt tukšumu – skaidrības nav

Uzsākot 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.–2029. gadam.

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad prognozēta 1,1% apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā prognozē, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību ārējos tirgos pēc ASV tarifu paziņojumiem un Latvijas ekonomikas vājāku sniegumu gada sākumā.

Prognozes nākamajiem gadiem saglabājas nemainīgas – 2,1% izaugsme 2026. gadā un 2,2% pieaugums turpmākajos trīs gados.