Valsts maciņā varētu pietrūkt 150 miljonu eiro, kā aizpildīt tukšumu – skaidrības nav

Pērnā gada rudenī, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens tradicionāli nesa budžeta portfeli uz parlamentu, netrūka arī kritisku balsu. Gan no opozīcijas Saeimā, gan ekonomistu saimes izskanēja brīdinājumi, ka gadskārtējais tēriņu plāns varētu būt izstrādāts, balsoties uz pārāk rožainām ekonomikas izaugsmes prognozēm.

Savukārt, ja tautsaimniecība neaug tik strauji, cik naudas plānā iegrāmatots, atpaliek arī ieņēmumi Valsts kasē. Nodokļu celšana, izdevumu cirpšana vai lielāka aizņemšanās – beigu beigās budžeta caurums kaut kā jāaizlāpa.

Jau šogad, parādoties arvien jauniem datiem par to, kā tad valsts maciņš pildās, arvien arī pieaug bažas, ka gada beigās tur varētu būt robs. Šodien par to Finanšu ministrija atskaitās Saeimas Budžeta komisijā.

Atbildīgās amatpersonas klāstīja, ka gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi vēl pārsniedza plānu. Galvenokārt tas gan notika, pateicoties lielākai uzņēmuma ienākuma nodokļa plūsmai.

Pērnā gada nogalē bija vērojuma steiga izmaksāt kompāniju peļņu dividendēs, pirms stājas spēkā striktāki nosacījumi no šā gada, un nav sagaidāms, ka šāda tendence saglabāsies.

Labus rezultātus rāda arī darbaspēka nodokļi, no kuriem lauvas tiesa iedzīvotāju ienākuma nodokļa nokļūst pašvaldību budžetos. Sarkanām lampiņām liek iedegties patēriņa nodokļi. Gan akcīzes, gan PVN ieņēmumi pirmajā ceturksnī ir ar prāvu mīnusa zīmi, ja salīdzina ar budžetā ieplānoto.

Finanšu ministrijā atzīst, ka šā gada nodokļu plāns netiks izpildīts, pašreizējā prognoze, ka par 154 miljoniem eiro. Attiecīgi jau tiek lēsts, ka budžeta deficīts būs lielāks un varētu pārsniegt Māstrihtas kritērijos noteiktos griestus 3% no Iekšzemes kopprodukta. Tas jau ierasti izpelnās Briseles uzmanību.

Jūlija Burģe

Finanšu ministrijas Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļas vadītāja

"Ja man jārunā, vai tas ir labi, ja ir deficīts 3,1% apmērā, šobrīd mēs neko kritisku neredzam. Skatāmies, monitorējam situāciju, un augustā mēs aktualizējam šo novērtējumu. Tad mēs arī skatāmies, vai nepieciešama rīcība."

Komisijas sēdē gan izskanēja bažas, tai skaitā no koalīcijas deputātiem, ka budžeta robs varētu būt lielāks. Darba devēju konfederācijā lēš, ka iztrūkt varētu pat 200 līdz 300 miljonu eiro.

Jānis Hermanis

Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts

"Mēs redzam, ka akcīze pret plānu neizpildīsies. PVN pret plānu neizpildīsies. Tur būs liels iztrūkums. Ir jāsamazina publiskie tēriņi."

Finanšu ministrijā norādīja, ka jau tagad sākts darbs pie izdevumu pārskatīšanas, savukārt bažīgajā Budžeta komisijā iecerēts tālāk regulāri pieprasīt šādas atskaites par šā gada budžeta izpildi.