"Tas dara mūs bažīgus." Nozare satraukta par ieceri reformēt finansēšanas modeli mūzikas skolām
Lai taupītu līdzekļus, Kultūras ministrijā apsver mainīt finansēšanas modeli mākslas un mūzikas skolās. Skaidrosim, ko tas paredz un vai šāds solis neapdraud šo skolu darbību.
Kultūras ministres Agneses Lāces ("Progresīvo") paziņojums, ka tā savā jomā naudu varētu ietaupīt, mainot finansēšanas modeli mākslas un mūzikas skolās, pašās izglītības iestādēs uztverts ar lielām bažām.
Viesturs Mežgailis, kurš pārstāv šo skolu direktorus, atzīst, – pēdējās dienās viņš saņēmis neskaitāmus satrauktu skolu vadītāju zvanus.
"Protams, ka telefons tajā brīdī, kad bija šīs ziņa, bija gana karsts. Šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Un būtu jāsaprot, kāda ir ministrijas vīzija, kas ir šis ilgtspējīgais modelis, uz kuru varētu virzīties. Protams, kas dara mūs bažīgus, ka mēs izglītībā visu laiku kaut ko reformējam, uzlabojam un visu kaut ko tamlīdzīgu, bet vai tas dod pienesumu?"
Turklāt iespējas ietaupīt, mainot finansēšanas modeli, skolas neredz. Ja vien tas nenotiek uz pašvaldību vai vecāku rēķina. Kā norāda pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, jau šobrīd profesionālās ievirzes skolām nepietiek ar valsts finansējumu, tādēļ tās tiek līdzfinansētas gan no pašvaldību, gan nereti arī no pašu vecāku puses.
"Uz profesionālo ievirzi mūzikā, mākslā un arī, atļaušos teikt, sportā pilnīgi un galīgi nav ko ietaupīt. Šīs ir tās jomas, kas netiek finansētas pilnā apmērā. Tāpēc es teiktu, ka ir jābūt uzmanīgiem ar šiem paziņojumiem. Tomēr profesionālā ievirze konkrētajās jomās saistīta ar nacionālo identitāti, mūsu kultūras vērtībām, mūsu talantiem."
Kultūras ministre Agnese Lāce šodien gan savos apgalvojumus par kādām iespējamām izmaiņām mākslas un mūzikas skolu finansēšanā runāja atturīgi. Ministre uzsvēra, ka šobrīd nekāds lēmums, kas skartu profesionālo ievirzi, nav pieņemts. Vispirms viņa gaidot, kad Finanšu ministrija nāks klajā ar vienotiem taupības principiem visās ministrijās.
"Ikviens samazinājums kultūras nozarēs būs apsverams jebkādos skaitļos un lemjams tikai tad, kad būs panākta vienošanās par šiem horizontālajiem principiem. Neviens lēmums nav pieņemts. Man nav bijušas sarunas ar sociālajiem partneriem, un bez tiem šādā jautājumā virzīties uz priekšu ir neiespējami. Vēlos atvainoties par radīto satraukumu."
Savukārt no premjeres Evikas Siliņas (JV) sacītā pirmdien, 30. jūnijā, noprotams, ka ministrijas piedāvājums par finansējuma modeļa maiņu mākslas un mūzikas skolās varētu tikt izbrāķēts pavisam.
"Nedrīkst būt tā, ka tas ietekmē tieši vecāku maciņus. Tas, ka modeli varētu mainīt un sistēmu uzlabot, es nesaku nē. Bet vecāku maciņus tas ietekmēt nevar. Mums noteikti vēl ar kultūras ministri jārunā. Tā kā, es domāju, no kultūras ministres es vēl gaidīšu tādu atjaunotu redzējumu."
Šobrīd gan netiek runāts, ka kādas izmaiņas varētu piedzīvot cits Kultūras ministrijas taupības rosinājums. Tas paredz samazināt dotāciju dažādām kultūras iestādēm. Lai gan arī te nav zināms, cik cieši kultūrvietām un muzejiem nāktos savilkt jostas. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā jau tagad paredz – viegli nebūs.
"Ja mēs runājam par tām sviesta kārtiņām, kultūra ir tā nozare, kur tā sviesta kārtiņa ir visplānākā. Vismaz man tā šķiet. Protams, ir kaut kas jāpārskata, kādu atsevišķu programmu lietderība, projektu lietderība, bet šī kultūras klātbūtne, manā skatījumā, būtu nepieciešama – tā tomēr jācenšas maksimāli nodrošināt."
Mākslas muzejā arī norāda – ja samazināsies dotācijas kultūras iestādēm, tās pašas vairs nespēs nopelnīt tik daudz kā līdz šim un var radīt vajadzību pēc papildu finansējuma. Jo bez līdzekļiem nav iespējams rīkot, piemēram, jaunas izstādes, bet apmeklētājus visvairāk piesaista tieši jauns un mainīgs piedāvājums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
