Melbārde: Mums Ukrainai kaujaslaukā jānodrošina iespējami spēcīgākas pozīcijas

Šodien, apritot 1000. dienai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, parlamentārā sekretāre Dace Melbārde sanāksmē uzsvēra, ka ES līderiem ir jāsūta spēcīgs politisks signāls par kopējo apņemšanos palielināt atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt.

"Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka Ukraina kaujaslaukā ir iespējami spēcīgākajā pozīcijā. Nepieciešamas ātrākas ieroču un munīcijas piegādes, jāizmanto līdzekļi no Krievijas iesaldētajiem aktīviem, lai ar to palīdzību atbalstītu Ukrainas militāro industriju, jānoņem ierobežojumi militārā atbalsta izmantošanai pret leģitīmiem mērķiem Krievijā, jāizstrādā jaunas sankcijas pret Krieviju un jāizdara spiediens uz trešajām valstīm, kuras atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā. Tāpat jāatbalsta Ukrainas miera centieni un Ukrainas dalības ES perspektīva," uzsvēra parlamentārā sekretāre.

Tāpat Dace Melbārde norādīja, ka būtiskas ir spēcīgas ES–ASV attiecības, tādēļ jākoncentrējas uz abu pušu kopējām interesēm un konstruktīvu sadarbību. "Mūsu būtiska prioritāte ir transatlantiskā drošība un atbalsts Ukrainai. Tas nozīmē izbeigt Krievijas karu, palielinot militāro atbalstu Ukrainai un turpinot koordināciju sankciju iedzīvināšanā," sacīja Melbārde, kā arī pauda pārliecību, ka darbs pie pozitīvas transatlantiskas darba kārtības ekonomikas un tirdzniecības jomā ir būtisks ES un ASV ekonomikām.

Diskusijā par kohēzijas politikas nozīmi ES konkurētspējas veicināšanā parlamentārā sekretāre norādīja, ka kohēzijas politika, kuras mērķis ir izlīdzināt labklājību ES ietvaros, ir bijusi izšķiroša Latvijas un visa Baltijas reģiona ekonomiskajai attīstībai. Melbārde uzsvēra, ka kohēzijas politika ir stiprinājusi ES konkurētspēju un tā saglabājas kā būtisks instruments, lai nodrošinātu teritoriālo, ekonomisko un sociālo konverģenci.

"Tādēļ būtiski ir nodrošināt paredzamu un ilgtermiņa atbalstu tām pierobežas dalībvalstīm un reģioniem, kurus visvairāk ietekmē Krievijas agresija Ukrainā," sacīja parlamentārā sekretāre.
Tāpat Melbārde akcentēja, ka kohēzijas politikai jābūt vienkāršākai un elastīgākai, lai ļautu dalībvalstīm labāk un ātrāk reaģēt, atbildot uz izaicinājumiem. Turklāt kohēzijas politika nevar viena pati atrisināt visus jaunos izaicinājumus. Tādēļ jaunas iniciatīvas nepieciešams savienot ar atbilstošu finansējuma pieaugumu un jaunā ES daudzgadu budžeta pēc 2027. gada kopējo apjomu.

Papildus iepriekš minētajam notika viedokļu apmaiņa par tiesiskuma situāciju četrās dalībvalstīs – Nīderlandē, Maltā, Austrijā un Polijā. Latvijas skatījumā viedokļu un labās prakses apmaiņa diskusiju ceļā tiesiskuma dialoga ietvaros ir vērtīga pieeja tiesiskuma stiprināšanai ES.

Tāpat Eiropas Komisija sniedza informāciju par aktuālo situāciju Ungārijā ES vērtību jomā, pamatojoties uz Līguma par ES 7. panta 1. punkta procedūru. Latvija atbalsta Eiropas Komisijas rīcību, uzraugot ES vērtību ievērošanu.