Rūgtums par vēlēšanu fiasko nav zudis… Vai valstij būs pamats celt prasību pret kādu no uzņēmumiem?

Organizētāji ir izgāzušies – tik skaudrs vēstījums izskanēja no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča par pieredzēto Latvijas pašvaldību vēlēšanās mēneša sākumā.

Radās būtiskas problēmas ar balsu apkopošanā izmantotajām informācijas tehnoloģiju sistēmām, biļetenu skenēšanu. Haoss un neziņa nakts melnumā, tad balsu skaitītāji jau pakojas, lai dotos mājās, tad tomēr paliek to darīt bez tehnoloģijām, proti, ar rokām. Rezultātu apkopošanu iekavējās, pašvaldību vēlēšanu komisijās liels rūgtums.

Viss vēlēšanu nakts fiasko plaši atbalsojās gan sabiedrībā, gan politiskajā vidē, un galvas "ripoja". Valsts digitālās attīstības aģentūras priekšnieks formāli joprojām amatā, bet atstādināts no pienākumiem, savukārt jauna vadība gan Centrālajā vēlēšanas komisijā (CVK), gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Abas jaunās amatpersonas tikās trešdien. Šeit ir divi svarīgi aspekti. Par pagātnes neizdarībām, un arī par nākotnes iespējām. Proti, jau nākamā gada rudenī Saeimas vēlēšanas un jāsaprot, vai atkal mēģināt ar tehnoloģijām vai atmest tās un uzreiz balsis skaitīt manuāli. Panākta vienošanās, ka šim lēmumam jābūt skaidri zināmam jau tuvākajos mēnešos.

"Ir vairāki digitālie rīki, kas strādāja, ar krietni mazākiem defektiem, kas tiešām ir sataisāmi, bet, ja mēs runājam par balsu skaitīšanu… No tādām lietām, kas notika šajā reizē, man ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, lai viņu turpinātu darbināt. (TV3: Mēs daudz dzirdējām par pilnu pārliecību pirms pašvaldību vēlēšanām…) Es pilnībā piekrītu. Tieši tāpēc es gribu jau gadu pirms nākamajām vēlēšanām to skaidri paust," saka CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris.

Izšķirošais lēmums būšot kopīgs starp iesaistītajām pusēm. CVK gan nav tiešā veidā iesaistīta pagātnes likstu šķetināšanu. Te galā mēģina tikt VARAM. Virzieni divi – izvērtējums par Digitālās attīstības aģentūras darbu, iepērkot un uzraugot tehnoloģiskos risinājumus, kā arī sistēmas audits par tehniskajiem iemesliem, kas izraisīja vēlēšanas nakts klapatas. Par to bija izsludināts iepirkums, kurā gan pieteicies tikai viens pretendents.

"Pirmkārt, ir izvirzīts nosacījums, ka šim lietpratējam nedrīkst būt saistības ar valsts Digitālās attīstības aģentūru un uzņēmējiem, kuri šīs informācijas sistēmas ir radījuši. Mēs runājam par neitrālu trešās puses iesaisti, kura sniedz savu vērtējumu par šo procesu. Protams, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo sistēmas ir sensitīva lieta, vēlēšanu sistēmas," saka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Pēc pārbaudēm arī varētu tikt lemts par prasības celšanu pret kādu tiesā. Lai arī iesaistītās kompānijas ir atklātas, ministrs par konkrētiem uzņēmumiem nerunā.

"Līdz tam, kad mēs precīzi noskaidrosim apstākļos un precīzi varēs informēt sabiedrību par mūsu nākamajiem soļiem, es atturēšos to darīt. (TV3: Kāpēc?) Mēs šobrīd nezinām tik detalizētu situāciju, lai izdarītu secinājumus par kādu uzņēmuma vai mūsu iestādes vai darbinieka vainu," klāsta Čudars.

Rezultāti gaidāmi jūlija beigās. Valsts par vēlēšanu platformas tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz šim samaksājusi nepilnus divus miljonus eiro.