Ārstniecības iestādēm būs jāizstrādā īpaši pacientu tiesību aizsardzības plāni. Kā tas izpaudīsies dzīvē?
Latvijā Pacientu tiesību likums darbojas jau piecpadsmit gadus, taču šonedēļ spēkā stājušies likuma grozījumi, kas uzliek par pienākumu visām ārstniecības iestādēm sistemātiski rūpēties par pacientu tiesību ievērošanu un aizsardzību. Bet kā tas izpaudīsies dzīvē?
Eksperti skaidro, ka turpmāk ārstniecības iestādēm būs jāizstrādā īpašs pacientu tiesību aizsardzības plāns, kurā skaidri definēts, kā konkrētajā iestādē tiek nodrošināta pacientu tiesību ievērošana. Līdz šim likums neparedzēja speciālu instrumentu kā plānu. Ievērot pacientu tiesības – ir katras medicīnas iestādes pienākums, bet, kā norāda veselības tiesību eksperte Solvita Olsena, problēma esot tāda, ka daudzi pret to izturas pavirši.
"Pacientu tiesību ievērošana – tā ir profesionālā darbība. Pienākums, kas jāpilda! Un divas lietas. Viena: ārstniecības persona nesaprot, kā izpaužas tiesības un, kas tieši jādara, tad plāns var palīdzēt paskaidrot, kas tieši, kuram būtu jādara. Bet otra lieta – tas, ko es bieži redzu, ka ārstniecības personām, sākot ar vadītājiem un juristiem, trūkst sapratne, ko pacientu tiesības nozīmē, un tad izdot dīvainus un ar likumu pretrunā esošus norādījumus pacientu tiesību jomā."
Kā piemēru advokāte min situācijas, kad uzņemšanas nodaļā pacientam liedz būt kopā ar pavadošu personu, kas esot pretrunā ar pacientu tiesību normām. Joprojām liels klupšanas akmens ir arī privātuma aizsardzība, piemēram, netrūkstot situāciju, kad publiski ārsts mēģina noskaidrot, kas pacientam kaiš? Likuma grozījumi paredz arī to, ka dakterim, pirms sarunas ar pacientu, obligāti ar sevi jāiepazīstina un vēlāk arī jāizstāsta ārstēšanas plāns.
"Vispirms jāpievērš uzmanība, vai ārsts iepazīstina ar sevi. Vai pacients zina, kura ārstniecības persona piedāvā viņam pakalpojumu. Otrkārt, jāzina, ka pacientam vienmēr ir tiesības izvēlēties. Nevis dakteris veiks pakalpojumus, bet piedāvās. Pacientam jāzina, kas tiek piedāvāts, kāpēc nepieciešams, kādi riski, cik tas maksā. Un tad ir tiesības izvēlēties."
Tikmēr Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs atsevišķus grozījumus likumā dēvē par absurdiem. Viņaprāt, tie radīšot papildu birokrātisku slogu un samazinās konsultācijas laiku.
"Protams, tur ir visādi kāzusi. Ja pacients pie ārsta nāk desmito reizi, tad pēc likuma, desmito reizi jāinformē, ka atnācis pie tāda un tāda speciālista un jābūt tādam uzrakstam. Plus, jāinformē ārstam par plānoto ārstēšanu un izmeklēšanu, un viss, kas notiks ārstniecības iestādē. Un šos līgumus Latvijas slimnīcās ieviesām desmit gadus atpakaļ."
Viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka ārstniecības iestādes izturas pavirši pret pacientu tiesībām. Taču komunikāciju vienmēr varot uzlabot. Svarīgi, lai arī paši pacienti jautā dakterim, nevis vēlāk sūdzas par to, ka nav tikusi sniegta kāda informācija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
