Vai pārdot valsts daļas "Latvenergo" citās vērtīgās kapitālsabiedrībās? FM rosinājums izraisa viedokļu vētru

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi ziņojumu, kas varētu būtu izšķirošs pagrieziena punkts gadu gadiem ilgajā diskusijā, vai valstij, tātad visai sabiedrībai, piederošos uzņēmumus pārdot. Tiesa, ne pilnībā privatizēt, bet atdot tirgum – gan lielajiem institucionālajiem investoriem, gan mazajiem ieguldītājiem-privātpersonām – kādus 10-20% šo kompāniju akciju.

Starp ieguvumiem allaž minēta gan konkrēto uzņēmumu darbības efektivitāte atbilstoši privātā tirgus principiem, gan Latvijas nīkuļojošā akciju tirgu attīstība un lielākas iespējas pensiju fondiem ieguldīt tepat uz vietas, gan, protams, arī papildu nauda valsts budžetā.

Savukārt otros svaru kausos valsts ietekmes mazināšanās, jo sevišķi, ja runa par pašiem lielākajiem un stratēģiskajiem uzņēmumiem, piemēram, tautsaimniecībai tik būtiskajā enerģētikā. Vai šo kapitālsabiedrību darbību atstāt tikai privāta tirgus peļņas interesēs, un vai tiešām 10-20% atdošana nebūtu tikai sākums?

Mēroga ieskicēšanai – valstij pilnībā vai daļēji pieder aptuveni 80 uzņēmumu. Pēc 2023. gada datiem, tajās nodarbināti vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku, to kopējais apgrozījums pārsniedz sešus miljardus eiro, peļņa un attiecīgā arī dividenžu iesējas 700 miljonu eiro, kopējā aktīvu vērtība virs 13 miljardu eiro. Salīdzinājuma visi budžeta ieņēmumi šogad plānoti ap 15 miljardu.

Par tādiem uzņēmumiem kā "airBaltic", LMT un "tet" jau ilgstoši piesaukta mazākuma akciju pakete pārdošana biržā, bet Finanšu ministrijas ziņojums runā arī par to uzņēmumu grupu, kas ar likuma spēku noteikti par neprivatizējamiem. Starp tiem arī paši vērtīgākie valstij piederošie uzņēmumi, piemēram, "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži". Tas jau ir politiski un visādi citādi ļoti jūtīgs jautājums.

Viedokļu vētra, tā varētu raksturot reakciju, kas sekojusi. Kokrūpnieki publiski iestājušies pret "Latvijas Valsts mežu" daļu pārdošanu, līdzīgs vēstījums no Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Korporatīvās pārvaldības institūtā tieši uzsver, ka jāvirzās uz biržu. Dīkā nestāv arī bijušie un esošie politiķi, opozīcija skarbi kritizē, un, kas interesanti, šo par sarkano līniju sauc arī valdošajā koalīcijā esošie zaļzemnieki.

"Latvijas valstij ir jārada pirmie pozitīvie piemēri ar mazākām kapitālsabiedrībām, par kurām arī sabiedrībā nebūtu tik daudz jautājumu, pirms mēs vispār sākam kaut kāda veida diskusiju par lielākajiem, vērtīgākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem. Tā kā šajā brīdī absolūti nē," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Progresīvie" saredz, ka daļai valstij piederošo uzņēmumu tā būtu aktuāli, piemēram, jau plaši piesauktais "airBaltic", arī Satiksmes ministrijas pārziņā esošais "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Jāskatās individuāli uz uzņēmumiem, kuri ir gatavi startēt kapitāla tirgos caurspīdīgā veidā, piesaistot daudzus investorus, lai kopīgi sabiedrība iegūtu no šī procesa, nevis būtu zaudētāja. [TV3: Un attiecībā uz lielajiem?] Saruna nav bijusi, šīs sarunas ir priekšā. Būtu ļoti, ļoti rūpīgi tas jāvērtē," stāsta satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Savukārt valdības vadītāja Evika Siliņa (JV) mēģina mierināt, ka nekādi lēmumi nav pieņemti. Šis Finanšu ministrijas ziņojums esot tikai diskusija, atklāta un vajadzīga diskusija: "Nu jau ir pagājis zināms laiks, kopš mēs visi dzīvojām šaubu ēnā par ne visai veiksmīgajiem privatizācijas laikiem. Es uzskatu, ka esmu citas paaudzes cilvēks, privatizāciju pati neesmu īsti piedzīvojusi, es vēl skolā gāju."

Siliņa turpina: "Man ir žēl, ka tā pārvēršas par tādu varbūt pat zināmā mēra apmaksātu melno kampaņu pret tiem politiķiem, kuri vispār šādu diskusiju vēlētos uzsākt. Mums būtu jāspēj kāpt ārā no aizspriedumiem, kuros mēs esam, un jādomā, kā valstij, kā šiem uzņēmumiem vairāk nopelnīt."

Termiņš attiecīgā ziņojuma saskaņošanai ir jau pēc dažām dienām, un pēc tam jau varēs lemt par idejas tālāku virzību.