150 miljoni ir tikai sākums – valsts budžetā ekonomists vēlas miljardu ietaupījumu

Jūlija sākumā kļuva zināms, ka Latvijas valsts budžetā nākamajam gadam būs jāatrod vismaz 150 miljoni eiro. Ko tas nozīmē – kontekstā ar pieaugošiem tēriņiem, valsts parādu, politisko spiedienu un nepieciešamību taupīt? Guntars Vītols skaidro valsts budžetu un iespējamo izdevumu mazināšanu.

"Sāksim ar to, ka nekāds cirpiens 150 miljonu nav, 150 miljoni tas ir apmēram tas budžeta pieaugums, ko plāno uz nākamo gadu un tad parasti ir tā, ka budžets aug par kaut kādiem procentiem 2 vai 4 un attiecīgi aug arī izdevumi, absolūtos skaitļos tas aug, jo pēc būtības vislabākais – saglabāt pirktspēju, piemēram, publiskais sektors – vai tā ir medicīna ar saviem gandrīz 2 miljardiem, vai tā ir aizsardzības industrija ar saviem gandrīz 2 miljardiem tēriņu un tur arī viss aug, un tā ir inflācija, līdz ar to piepaceļ šos izdevumus," skaidro ekonomists.

Taču, kā norāda Vītols, problēma ir tajā, ka valdība patiesībā izdevumus neplāno samazināt: "Šajā gadījumā ir tā, ka viņi saka – mēs nākamgad izdevumus nesamazināsim vispār, var pārdalīt, ko grib savā starpā, bet kopējais izdevumu apmērs nemainās, un tā arī ir tā lielākā problēma, jo, ja tu sāc neindeksēt, piemēram, skolotājiem algas, tur atkal Vanaga kliegs, brēks, būs šausmīgs tracis, jo grib to algu saglabāt vismaz tajā inflācijas līmenī, bet, ja tu nevari un paliec uz vietas, tā ir milzīga politiska problēma, tāpēc arī katru gadu tos tēriņus audzē, audzē un nevar atteikties no šiem 2 miljardiem aizņēmumiem, jo tas ir liels trieciens visam."

"Bet tas jāskatās arī globālā kontekstā – kas notiek Amerikā, kas notiek Eiropā – visur sākās šīs saspiešanās – kohēzijas fondi varētu palikt mazāki vai nepalikt, vai kas cits, tā problēma ir tāda, ka pasaule ir pietuvojusies pie tās atzīmes un beidzot ir jāsāk maksāt rēķinus. Amerikā arī vairs nevar tos triljonus pavilkt, saka, ka kaut kas jādara – Tramps iet ārā ar tarifiem, vēl kaut ko, – vai nu tu tagad samazini izdevumus, pacel nodokļus, sāc maksāt vairāk – sāc apmaksāt to balli," komentē Vītols.

Kā norāda ekonomists, situācija ir saspringta: "Šobrīd ir sasniegts galapunkts, kur tramvajs griežas riņķī, un mums arī ar to nāksies rēķināties – mēs nevarēsim šo budžetu vairāk celt."

"Mums kā sabiedrībai to ir ļoti godīgi saprast, ka tie lielie cipari – tos mēs maksājam katrs individuāli, arī tas, kurš saņem minimālo algu, no tā mēs neizbēgsim," stāsta Vītols.

Taču ekonomists skaidro, ka liela daļa sabiedrības vēl arvien vienkāršo risinājumus: "Tad, kad cilvēki diskutē, kur mēs varētu ņemt nost finansējumu, tad visiem liekas – samazināsim ministriem algas, viņi par daudz saņem, tur noņemsim viņiem nost, tur iepirkumus – tās ir nesalīdzināmi mazākas summas. Pat ja mēs nolikvidējam visu, mēs neatbrīvosimies no šīs problēmas."

Taupīt var un vajag daudz vairāk nekā tikai 150 miljonus norāda ekonomists: "Runājot par taupību – uzņēmēju organizācijas saka, ka vajadzētu vismaz ietaupīt 850, nevis tos 150, bet faktiski miljardu, jo tas 150 ir 0. To var izdarīt, efektivizējot valsts aparātu. Es domāju, ka mēs varam diezgan mierīgi ietaupīt miljardu, bet katru gadu aizņemamies 2 miljardus, tas nozīmē, ka mums vajag ietaupīt vairāk, lai mēs būtu pa nullēm un neturpinātu audzēt akmeni, kas mums karājas virsū, kas tūlīt pat mūs novilks lejā."

Kā ilgtermiņa risinājumu ekonomists komentē: "Lai to izdarītu, mums jāiet uz minimālāku valsts pārvaldi kā tādu, kas pēc būtības nozīmē, ka mums ir jāatgriež funkcijas – respektīvi, mazāk jākontrolē."

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!