11,5 centimetri! Smiltenes pusē fiksēts rekordliels krusas grauds

Smiltenes novada Palsmanē milzīgais krusas grauds no debesīm nokrita 11. jūlijā aptuveni plkst. 18.00 vakarā. Milzīgo krusas graudu ieraudzīja Evija, kura saprata, ka tik milzīgi ledusgabali no debesīm krīt visai reti. Tāpēc viņa to nofotografēja un ļoti tālredzīgi blakus lielajam krusas graudam nolika viena eiro monētu.

"Mēs kā prognozētāji esam ļoti priecīgi ja ir kāds atskaites punkts. Tā var būt viena eiro monēta, tā var būt sērkociņu kastīte, kaut kas tāds, kura izmērs visiem ir zināms," saka TV3 metereologs Martins Bergšteins.

Pateicoties Evijas tālredzībai bija iespējams noteikt lielā krusas grauda izmēru. Un izrādījās, ka šis Latvijas Ziemeļos nokritušais krusas grauds ir absolūts krusas grauda rekords, kas jelkad ir oficiāli fiksēts Latvijā.

"Lielākais krusas grauds bija Smiltenes novada, Palsmanē. Tur bija 11,5 centimetri. To angļu valodā dēvē par "gigant hail" jeb milzu krusu. Ja krusas gauds pārsniedz desmit centimetrus, tad to uzskata par "gigant hailstone"," norāda Eiropas Bīstamo vētru laboratorijas eksperts Tomass Pučiks.

Tagad Palsmanē nokritušais gigantiskais krusasgrauds ir oficiāli reģistrēts kopējos Eiropas bīstamo vētru laboratorijas datos.

"Tas ir visai rets gadījums. Pieredze liecina, ka milzu krusa Eiropā tiek novērota reizi desmit dienās." Tomass Pučiks aicina ikvienu neslinkot un lielos krusas graudus fotografēt un filmēt tā, lai vēlāk uzņemtos attēlus varētu nosūtīt pētniekiem.

Laboratorijas eksperts skaidro, ka negaisu laikā mazi krusas graudi kļūst arvien retāk sastopami, toties arvien biežāk tiek novēroti īpaši lieli. Tā, lūk, absolūtais Eiropas rekords tika fiksēts pirms pāris gadiem Itālijas ziemeļos. Tur krusas grauda izmērs ir prātam teju neptverams – tas bija sasniedzis 19 centimetrus, un tāds ledus klucis novēlās no debesīm.

"Pirms diviem gadiem rekordizmēra krusas grauds bija novērojams Itālijas ziemeļos, pilsētā Azano Dečino. Krusas grauda diametrs sasniedza pat 19 centimetrus. Tas ir tikai par 1 centiometru mazāk nekā vispārējs pasaules rekords," skaidro Tomass Pučiks.

Krusas graudi spēj nodarīt visai milzīgus postījumus un zaudējumus nekustamajam īpašumam, automašīnām un protams arī cilvēku veselībai. Tāpēc apdrošinātāji aicina padomāt par īpašuma pasargāšanu. Ir novērots, ka krusas laikā cilvēki uz automāšīnām sedz segas vai kā citādi cenšas mazināt zaudējumus, tomēr tam ir maza nozīme.

"Mēs, protams, priecājamies, jo arī pašrisks katrai kompānijai ir citāds. Tā sega ir lētāka noteikti nekā tas pašrisks. Ja ir iespēja, tad glābjam, tas var ietekmēt nākamā gada apdrošināšanas maksu. Taču ja nav iespējas, tad neviens netiek sodīts," skaidro "If" īpašuma atlīdzības grupas vadītāja Latvijā Una Vilgerte.

Arī apdrošinātāji aicina fotografēt un filmēt krusas radīto postu – tas noderēs ne vien apdrošināšanas izmeklēšanai, bet arī sniegs vērtīgu informāciju meteorologiem.