Lietavu dēļ izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā. Kā zemnieki pārvarēs dabas radītos izaicinājumus?
Valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Šāds solis bijis nepieciešams, jo lietavu dēļ daudzviet Latvijā ir apgrūtināta vai pat neiespējama sējumu nokulšana, kamēr citviet raža jau sākusi iet bojā. Ārkārtējās situācijas izsludināšana pasargāšot lauksaimniekus no dažādām sankcijām, kuras tiem var piemērot, ja tie neražas dēļ nespēs pildīt piegādes līgumus vai kādas citas saistības.
Pēdējos mēnešus nokrišņu daudzviet Latvijā bijis tik daudz, ka sējumi peld ūdenī. Piemēram, šie kadri uzņemti Rēzeknes novada Dekšārēs, kur, lai ražu novāktu, kombainiem jākuļas pa ūdeni. Un šāda situācija šobrīd esot daudzviet Latvijā.
"Daudzviet arī fiziski nevar uzbraukt. Tagad tai pļaušanai būtu jāsākas ar pilnu duku, bet diemžēl vietām vēl aizvien palaikam līst. Ir vajadzīga diennakts vai divas skaidra, saulaina laika un vējš, lai izžūst, pirms ir iespējams uz lauka uzbraukt," saka "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Tomēr, pat ja uz lauka uzbraukt var, graudi derīgi tikai lopbarībai. "Neplānoti, bet kvalitāte ir ļoti ātri pasliktinājusies. Acīmredzot tās pagājušās nedēļas pāris absolūti lietainās dienas un ļoti augstā temperatūra izprovocēja to, ka graudi ir sākuši dīgšanas procesu, un viņiem ir pazeminājušies kvalitātes rādītāji," teic Dzelzkalēja-Burmistre.
Ņemot vērā situāciju, otrdien attālināti sasauktajā sēdē valdība vienojās izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecības nozarē. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzskata, ka šāds solis palīdzēs pasargāt mūsu zemniekus, jo neražas dēļ viņi varētu nespēt piegādāt solīto uzpircējiem un pildīt citus noslēgtos līgumus.
"Šodien rakstiskā procedūrā apstiprinājām šo ārkārtējo situāciju, un tas noteikti palīdzēs lauksaimniekiem attiecībā uz viņu saistībām. Ir noslēgti līgumi par produkcijas piegādi. Tad te sākās sankcijas, soda procenti par līguma neizpildi. Un, ņemot vērā, ka ir šie īpašie apstākļi, ka reizi 80 gados tik daudz lietus bijis, tad tā nav normāla situācija, tā ir ārkārtas situācija. Un tāpēc arī bija jāizsludina, jo pretējā gadījumā iestātos šie juridiskie riski un vēlāk arī finansiālās saistības," teic Krauze.
Ārkārtējā situācija izsludināta visā Latvijas teritorijā. Lietus nodarīto postījumu apmērus vēl gan apkopo Lauku atbalsta dienests, bet ziņas no lauksaimniekiem ienākot no visiem reģioniem un nepārtraukti. Līdz šim jau gandrīz 2500 zemnieku ziņojuši par laikapstākļu dēļ bojātiem laukiem vairāk nekā 73 000 hektāru platībā.
"Tur ir ļoti dažādi, ir platības, kas nav apsētas, nav apstādītas, gan kultūraugi, kas ir iesēti, bet nav izauguši. Un diemžēl, es domāju, tuvākajās dienās, ņemot vērā, ka spēcīgas lietavas ir bijušas, ienāks arī ziņas, ka ir labība, kartupeļi vai dārzeņi, kurus nav iespējams novākt vai vēl ļaunāk, tas ir gājis bojā," pauž Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš.
Zemnieki prognozē, ka patieso ainu varēs redzētu tuvāko divu nedēļu laikā, kad būs sāksies aktīvākais ražas novākšanas laiks. Zemkopības ministrijā norāda, – ārkārtējā situācija nenozīmē, ka valsts lauksaimniekiem piešķirs kompensācijas, taču ministrija esot vērsusies Eiropas Komisijā, tur lūdzot piešķirt finansējumu kaut daļējai lietavu dēļ radušos zaudējumu segšanai.
Daļai zemnieku galvassāpes varētu mazināt apdrošināšana. Tomēr Latvijā joprojām mazāk nekā puse sējumu ir apdrošināti, turklāt ministrija norāda, ka polises ne vienmēr sedz tieši lietavu radītos postījumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
