Daudziem lauksaimniekiem šis gads būs izšķirošs

Lietainā vasara šogad būtiski ietekmējusi ražu un lauksaimniecības darbus, daudzviet labības lauki ir sagāzušies veldrēs, un vien retajos var sākt novākšanas darbus.

"Šis ir trešais lauks, kur, paldies Dievam, mēs tik tiešām varam pakult, jo nu jau vakar. Labība ir sausa, principā ārā ir silts laiks, bet uz lauka nevar tikt. 20-30 metrus pabrauc, un kombains vienkārši iestieg dubļos, līdz ar to paveicās, ka šis ir mistisku apstākļu dēļ, bet par šo lauku var pabraukt," saka zemnieku saimniecības "Rīveri" pārstāvis Valters Zelčs.

Lauksaimnieks atzīst – izaicinājumu šobrīd netrūkst. No saimniecībā apsaimniekotajiem 240 hektāriem, kur audzē rapsi, ziemas kviešus un zirņus, līdz šim nokulti vien trīs. Kamēr kulšana tikai sākusies, jau būtu jāsāk sēt nākamā gada raža, taču liela daļa sējumu ir sagāzusies veldrē, ievērojami apgrūtinot darbus.

"Rapsim tas ir mazāk tipiski, kaut gan arī šogad rapsim tas ir novērojams, bet kvieši… Jā, mums arī ir lauki, kuri faktiski ir veldrē. Pacelt viņus var, nokult var, bet tas ir divreiz lēnāk, tās ir milzīgas zobu sāpes. Jāsaka, ka vislielākā problēma ir tā, ka pie tik mitriem laikapstākļiem esot pie zemes, tie kvieši var sāk dīgt. Principā mēs redzam jau saimniecības, kur tie ir sākuši dīgt, tas nozīmē, ka nu labākajā gadījumā tā būs vairs tikai lopbarības kvalitātes, bet sliktākajā gadījumā tas varētu būt kurināmais vai biogāzēm materiāls, attiecīgi, tad arī cena dalīta uz divi," norāda lauksaimnieks.

Lai arī analīzes rāda, ka rapsī eļļas saturs šobrīd ir optimāls un tirgus cenas pagaidām saglabājas, lauksaimnieki atzīst – jau pēc dažām dienām situācija var mainīties. Līdzīgas bažas ir arī par kviešiem un vasarājiem.

Atbildot uz jautājumu, kāds atbalsts no valsts būtu nepieciešams, lauksaimnieks saka – vispirms būtu jāatvieglo vairākas prasības, piemēram, par nākamās ražas sēšanu, kas nav iespējama, kamēr iepriekšējā vēl nav novākta.

"Visticamāk, būs novēloti sējas termiņi. Visticamāk, daudzi lauksaimnieki izvēlēsies rapsi nesēt, jo būs pārāk vēls un līdz ar to nevarēs izpildīt vairākas prasības, piemēram, to, ka jābūt vismaz četriem kultūraugiem un ka galvenais kultūraugs nedrīkst būs vairāk par 65%, un lauksaimnieki līdz ar to varētu nesaņemt atbalstu. Līdz ar to tās būtu pirmās lietas, kas Zemkopības ministrijai būtu jādara un tad attiecīgi jāiet skatīt tālāk," pauž Valters Zelčs.

Tāpat svarīgi būtu pagarināt apgrozāmo līdzekļu programmu. Daudziem šis jau ir trešais gads ar zaudējumiem – vispirms saimniecības smagi skāra sausums, bet šogad situāciju vēl vairāk sarežģī ilgstošas lietavas. Rezultātā izmaksas vairs nav iespējams nosegt bez valsts atbalsta.

"Protams, lauksaimnieki saprot, ka tās nebūs kompensācijas, ko saņems pretī, jo tos simtus miljonus nokompensēt nevar, bet tas, kas būtu nepieciešams, prasību ziņā, kaut kāda pretimnākšana, iespējams, ja ne kompensācijas, jo to nevar vienkārši pacelt, tad vienkārši valsts apgrozāmo līdzekļu programmas," teic zemnieku saimniecības "Rīveri" pārstāvis.

Tomēr, pat ja ārkārtas situācija izsludinās un atbalsts sekos, daļa saimniecību, visticamāk, būs spiesta pārtraukt darbību un šoruden graudus vairs nesēs, norāda lauksaimnieks.