Rīgā ar militāru godu mūžībā pavada Ukrainā kritušo brīvprātīgo Ņikitu Sļadzevski
Ar militāru godu Rīgā zemes klēpī guldīts Ņikita Sļadzevskis, kurš maijā gāja bojā, frontē aizstāvot Ukrainu no krievu okupantiem. Tas ir liels zaudējums un reizē apliecinājums, ka mūsu brīvība un demokrātija maksā bargu cenu – tā saka līdzgaitnieki, kas šodien pulcējās bērēs.
Ņikita Sļadzevskis ar segvārdu "Latvietis" ir trešais Ukrainā kritušais brīvprātīgais karavīrs no Latvijas. Viņa bērnība bija skarba, 14 gadu vecumā nonāca bērnunamā, aizejot no nelabvēlīgas ģimenes. Pievienojās jaunsargiem, viņu aizrāva armija, sports un militārā pasaule.
Ukrainas frontē viņš cīnījās jau kopš 2017. gada, līdz pat 2022. gadam, kad sākās pilna mēroga karš – nelegāli. Idejas vārdā. Viņš sevi pierādīja kā izcilu karavīru, par ko liecina viņa dalība speciālo uzdevumu vienībā "Kraken". Tomēr šī gada maijā karavīri dzīvība aprāvās kaujaslaukā. Otrdien Jaunciema kapos zemes klēpī guldīja urnu ar viņa pelniem.
"Viņš bija vislabākais, drosmīgākais. Visu tikai labo varu pateikt par viņu! Paldies, ka viņš aizstāv mūs un citus cilvēkus, lai būtu miers. Smaidīgs, pozitīvs cilvēks, labs. Ja prasīsi, viņš palīdzēs," viņu raksturo māsa Jūlija.
"Labs ir cilvēks, daudz spēka, ne katrs gatavs iet tik tālu, kā viņš. Ļoti smaidīgs, sportisks cilvēks," teic Ņikitas māsas meita Angelīna.
Arī dzīves pēdējā diena viņam pagāja, kā īstam karavīram – veicot ļoti sarežģītu un bīstamu kaujas misiju.
"Pildot uzdevumus, kā vienmēr, tie uzvedumi bija ienaidnieka aizmugurē. Viņš bija ievainots, jau evakuācijā tika uzlaists pretinieka drons, un tā rezultātā viņš kopā ar kolēģi aizgāja bojā 13. maijā. Tas ir liels zaudējums, kā kolēģi sacīja un mums apliecinājums, mūsu brīvība, demokrātija, maksā bargu cenu," pauž Latvijas Bruņoto spēku kapelāns Elmārs Kļaviņš.
"Sabiedrībai ir jāredz, ka mums ir šādi varoņi, ka patrioti ar savām dzīvībām aizstāv brīvību un Ukrainu, tā ir svarīga ziņa šādos traģiskos brīžos," uzsver fonda "Namejs" vadītājs Raimonds Graube.
Ņikita savas militārās prasmes labprāt nodeva citiem, Ukrainā izveidoja vairākus naža cīņu klubus un kā "Azov" pārstāvis iesaistījās Centūrijā – tas ir analogs Jaunsardzei, kur trenē jauniešus militārajām taktikām. Lai gan aizgājis mūžībā, Ņikita paliks sirdī daudziem cīņu biedriem, kuri arī šobrīd atrodas uz frontes līnijas, lai sargātu Ukrainas brīvību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
