Mazāk bērnu, bet aktīvāki un zinošāki: Latvijas bērnu portrets 2025. gada sākumā

Vislielākais bērnu īpatsvars 2025. gada sākumā bija galvaspilsētas tuvumā esošajos novados – Mārupes novadā (29,6%), Ādažu novadā (24,9%) un Ķekavas novadā (24,7%).

Savukārt pašā galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks – 17,5%. Vismazāk bērnu bija Latgales reģionā (15,9%) – Krāslavas novadā (12,6%), Augšdaugavas novadā (13,5%) un Ludzas novadā (14,3%). Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 8,3 tūkstošiem jeb 2,4%.

Arvien vairāk skolēnu iesaistās ārpusskolas interešu pulciņos

2024./2025. mācību gadā 160,3 tūkst. skolēnu piedalījās skolu organizētajos interešu izglītības pulciņos – par 7,3% vairāk nekā 2023./2024. mācību gadā, kad tie bija 149,5 tūkst. skolēnu.

Sporta nodarbības kļūst arvien pieprasītākas: vispārizglītojošo skolu piedāvātos sporta pulciņos skolēnu skaits ir pieaudzis no 29,7 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 30,8 tūkst. 2024./2025. mācību gadā.

Skolēni aktīvi iesaistās komandu sporta spēļu pulciņos – 14,7 tūkst. gan 2023./2024., gan 2024./2025. mācību gadā, un individuālajos sporta veidos – 12 tūkst. 2023./2024. mācību gadā un 13,2 tūkst. 2024./2025. mācību gadā, arvien vairāk skolēnu dodot priekšroku peldēšanas nodarbībām no 1,6 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 2,5 tūkst. 2024./2025. mācību gadā.

Sākot ar 2024./2025. mācību gadu skolās tiek piedāvāta STEM – zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas, interešu izglītības programma, piesaistot tajā 24,1 tūkst. audzēkņu, kā arī sociālās un pilsoniskās izglītības programma, iesaistot 16,8 tūkst. audzēkņu, un mazākumtautību valodas un kultūrvēstures izglītība, kurā bija piesaistīti 12,5 tūkst. audzēkņi.

Skolēnu vidū joprojām populāras ir kultūrizglītības programmas, kurās 2024./2025. mācību gadā iesaistījās 76,1 tūkst. skolēnu. Dejas mākslas kolektīvos piedalījās 24,9 tūkst. skolēnu, mūzikas programmās – 28,4 tūkst., teātra mākslu – 7 tūkst., savukārt folkloras kopās – 1,5 tūkst. skolēnu.

Audzēkņu skaits audzis arī interešu izglītības iestādēs – no 54,7 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 61,8 tūkst. 2024./2025. mācību gadā.

Sporta skolās audzēkņu skaits ir palielinājies no 48,1 tūkst. līdz 50,6 tūkst., savukārt mūzikas un mākslas skolās palicis gandrīz nemainīgs – 26,4 tūkst. 2023./2024. mācību gadā un 26,8 tūkst. audzēkņu 2024./2025. mācību gadā.

2024./2025. mācību gada sākumā Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apguva 90,3 tūkstoši bērnu. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājies par 4,6%.

Pamatskolas izglītības programmas apguva 185,0 tūkstoši skolēnu, un vairāk nekā puse no tiem bija zēni (51,6%). Savukārt vidusskolas programmas apguva 39,0 tūkstoši skolēnu, no kuriem vairāk bija meiteņu (56,2%).

2024. gadā pamatskolu beidza 22,0 tūkstoši skolēnu, no kuriem 56,7% izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, bet 34,4% – profesionālās izglītības iestādēs. Savukārt vidusskolu beidza 11,2 tūkstoši skolēnu, no kuriem 55,3% uzsāka studijas augstskolās un koledžās, 2,3% profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 42,4% mācības neturpināja.

Vecāki savu bērnu veselību vērtē pozitīvi, vairāk iesaistās veselības profilakses pasākumos

2024. gadā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka mājsaimniecības optimistiski vērtē savu bērnu līdz 15 gadu vecumam veselības stāvokli. 30,7% bērnu veselības stāvoklis tika novērtēts kā ļoti labs un 62,8% – kā labs, 5,3% bērnu veselības stāvoklis tika vērtēts kā vidējs un tikai 1,2% – kā slikts vai ļoti slikts. Tikai 4,1% bērnu bija veselības problēmu radīti ierobežojumi veikt aktivitātes, ko dara viņa vecuma bērni (2017.

gadā šādi ierobežojumi bija 12,1% bērnu).

Visoptimistiskāk tika novērtēts jaunāku bērnu veselības stāvoklis, savukārt vecāku bērnu veselība tika vērtēta nedaudz kritiskāk.

Vērtējot veselību bērniem līdz 3 gadu vecumam, 34,5% mazuļu veselības stāvoklis tika raksturots kā ļoti labs un 61,5% – kā labs. Tikai 3,6% mazuļu veselības stāvoklis tika raksturots kā vidējs un 0,4% – kā slikts vai ļoti slikts.

Savukārt, vērtējot 11 līdz 15 gadus vecu pusaudžu veselības stāvokli, 27,2% gadījumu tas tika raksturots kā ļoti labs, 64,6% gadījumu kā labs un 1,8% gadījumu kā slikts vai pat ļoti slikts.

Vecāki vairāk uzmanības velta profilaktiskiem pasākumiem pret dažādām saslimšanām. Kopš 2021. gada ir palielinājusies līdz 17 gadu vecuma bērnu laicīga vakcinācija pret atsevišķām infekcijas slimībām.

2023. gadā 60,8% meiteņu 12 gadu vecumā tika laicīgi uzsākta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas ir par 21 procentpunktu vairāk nekā 2021. gadā, kad tā tika uzsākta 39,8% meiteņu.

Tāpat arī arvien vairāk bērniem jau no mazotnes tiek uzsākta laicīga vakcinācija pret difteriju un stinguma krampjiem, kā arī masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.

Latvijas skolās joprojām ir bulings

Pētījumu* dati liecina, ka izglītības iestādēs, kurās saglabājas augsts skolēnu mācību sniegums un spēcīga piederības sajūta, skolēni jūtas drošāk un ir mazāk pakļauti pāridarījumiem un citiem riskiem. Tomēr Latvijas skolās joprojām ir izplatīti skolēnu savstarpējie pāridarījumi jeb bulings.

2023. gada pētījuma** dati liecina, ka 40,2% pamatskolas vecuma skolēnu pēdējo mēnešu laikā kaut reizi ir cietuši no skolasbiedru pāridarījumiem. Biežāk no pāridarījumiem cieta 1.-3. klašu skolēni (25,8%) un 4.-6. klašu skolēni (24,4%).

Vairāk nekā trešā daļa jeb 34,0% skolēnu atzina, ka paši kaut reizi ir darījuši pāri citiem. Biežāk to atzina 1.-3. klašu skolēni – 15,3%, nekā 4. – 6. klašu skolēni – 9,4% un 7.-9. klašu skolēni – 8,3%. Pāridarījumus biežāk atzinuši zēni jeb 15,3%, nekā meitenes , kas ir 7,2%.

Vairāk pusaudžu iesaistās vasaras nodarbinātībā

Katrs piektais bērns jeb 20,1% savas pirmās darba gaitas uzsāk 13-17 gadu vecumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija par 2023. gadu.

Vislielākais darba samaksu saņēmušo bērnu īpatsvars bija Latgalē – 24,3% un Kurzemē – 23,6%, bet vismazākais – Rīgā – 16,9%.

Trīspadsmitgadīgiem bērniem vidējais darba līguma periods bija 19 dienas, bet septiņpadsmitgadīgajiem – 55 dienas.

Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos vasaras nodarbinātības pasākumos pērn piedalījās 10 405 bērni – no viņiem 56,7% bija meitenes, 43,3% – zēni.

*PISA 2022, OECD apsekojums

**Profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa monitoringa pētījums "Par pāridarījumu izplatību skolēnu vidū". 2023.gads