Stādu audzētāji sašutuši par DAP pausto, ka tie nejauši palīdz izplatīties Spānijas kailgliemežiem
Spānijas kailgliemezim turpinot savu uzvaras gājienu Latvijā, piesardzīgiem jābūt arī tiem, kuru īpašumos šo kaitēkļu nav, taču plānots iekopt piemājas dārzu. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti brīdina, ka Spānijas kailgliemezi ievazāt pie sevis var arī, iegādājoties podotos stādus. Audzētavas gan par šādu vēsti ir sašutušas, paužot, ka pēkšņi, kad invazīvie gliemji savairojušies jau visur, viņi tiek padarīti par grēkāžiem.
Latvijas teritorijā Spānijas kailgliemezis galvenokārt tiek izplatīts ar podotajiem stādiem. Šādu viedokli nesen pauda Dabas aizsardzības pārvalde, aicinot iedzīvotāju rūpīgi pārdomāt, kur un kādus stādus tie iegādājas, lai līdz ar kādu skaistumkrūmu uz mājām neaizvestu arī invazīvo kaitēkli.
"Visiem ir jāpievērš uzmanība. Gan stādu audzētājiem, gan tiem, kas pērk šos stādus, un vienkārši tiem, kam ir savs īpašums, sava zeme. Bet stādaudzētavās ir jāskatās, jo tur tie gliemeži var kaut vai vienkārši zem podiem slēpties apakšā. Vai, kā bieži vien ir, ar ģeotekstilu noklāj to laukumu, lai tur neaug nezāles, arī zem tā viņi var slēpties. Tā kā tas ir regulāri jākontrolē un jāuzmana."
Ekspertu ieskatā, riski esot tādi, ka pie podiem var būt pielipuši gliemeži vai pat tajos tikt sadētas oliņas, tā pircējam nemaz nenojaušot, ka līdz ar stādu ir arī bīstamākais pasažieris. Šāda ziņa gan izrādās izraisījusi pamatīgu neapmierinātību stādu audzētāju vidū.
"Pirmā doma droši vien bija sarūgtinājums par to, vai tie ir pārbaudīti fakti. Jo skaidrs, ka to gliemežu ir daudz un ļoti daudz šogad īpaši, bet izplatīšanās, manuprāt, un arī daudzu audzētāju viedoklis ir, ka viņi izplatās tieši nekontrolētās vidēs, aizaugušās vidēs, kur netiek veikti nekādi aizsardzības pasākumi."
Dārzniecībās gan neslēpj – šobrīd, kad Spānijas kailgliemeži ir teju visur, protams, tie nonāk arī stādu plačos. Taču audzētāji par savu produkciju rūpējas, tādēļ tie uzskata – viņi nepamatoti padarīti par grēkāžiem.
"Nav tā, ka viņi tikai stādaudzētavās, tā ir vienīgā vieta, kur viņi ir. Nav tā, ka tikai un vienīgi podos ir. Ceļo viņi visādi. Es teiktu, ka stādu audzētāji ir vieni no retajiem, kas kaut ko dara. Tagad pavasarī uzzinājām, ka Latvijā tiek ražotas vietējās lamatiņas, tās liekam, tās granulas beram, vācam vienkārši."
Vai ir arī kādi bezatbildīgi audzētāji? To gan arī izslēgt nevar, tāpat arī to, ka kādam stādam gliemis pielips. Taču stādu audzētāju biedrībā uzsver – cilvēki augus pērk ar acīm, tādēļ grūti būtu atrast kādu saimnieku, kurš būtu gatavs riskēt ar biznesu un savā īpašumā pieļaus ēdelīgos kailgliemežu invāziju.
"Protams, tas ir viens no veidiem, kā viņi var ceļot, to nevar nekādi izslēgt. Bet jāņem vērā, ka, mums, stādu audzētājiem, šis auga dekoratīvais izskats ir ļoti svarīgs, lai pārdotu šo stādu. Es domāju, ka neviens nesatraucas tik ļoti, kā stādu audzētāji, jo tā ir mūsu ikdienas maize. Tāpēc mēs jau strādājam, lai tas gliemezis netiktu līdz šim podam, un ierobežojam viņu žogu perimetrā. Tāpēc tā ierobežošana pat ir krietni tālāk par tā podiņa atrašanās vietu."
Tikmēr invazīvo sugu eksperte saka, ja tomēr iedzīvotājiem bažas ir, ka kaitēkli mājās atvedīs, viena no metodēm ir uzreiz stādu nelikt zemē, bet gan pirms tam diennakti ar visu podu iemērkt ūdenī.
"Jo vismaz teorētiski skaitās, ka šajās 24 stundās, ja būs dzīvi īpatņi, viņi var noslīkt, iet bojā. Kā tas, protams, iedarbojas uz oliņām, to, protams, neviens nemāk atbildēt. Jo lielākā daļa augu to pacietīs, ilgāk gan nevajadzētu, tad vienkārši noslīcinās arī augu."
Stādu audzētavās gan šobrīd nenovēro, ka iedzīvotāji īpaši daudz pētītu stādus, pirms to iegādes. Jautājumi par kailgliemežiem gan ir. Īpaši par to, kuri augi gliemjiem varētu garšot mazāk. Problēma gan tā, ka Spānijas kailgliemeži nesmādē teju neko. Taču izņēmumi ir – piemēram, augi ar cietāku lapojumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
