Zinātniekiem jau 2018. gadā bija plāns, kā nepieļaut kailgliemežu izplatīšanos Latvijā. Kāpēc politiķi un ierēdņi vilcinājās?

Jau 2018. gadā vairāki zinātnieki sagatavoja rīcības plānu, lai nepieļautu turpmāku Spānijas kailgliemežu izplatīšanos Latvijā, tomēr reakcija no lēmumu pieņēmējiem nesekoja.

Līdzīgi kā šogad, arī 2017. gadā laikapstākļi bija labvēlīgi Spānijas kailgliemežu izplatībai, tāpēc, visticamāk, nākamajā gadā cilvēki aktīvāk sāka ziņot par tiem savā apkaimē un malakologi aktīvi uzsāka Spānijas kailgliemežu izplatības pētniecību, izstrādājot arī ierobežošanas plānu.

"Tad vēl tā situācija bija, var teikt pēdējais brīdis, tāpēc mēs tā saņēmāmies, lai noliktu uz galda visu materiālu par šo sugu, kas zināms un kam mums būtu tā kā jāgatavojas, tad vēl šādas izplatības nebija. Viņš vairāk lokalizējas apdzīvotās vietās, vēl īsti nebija iznācis dabiskā vidē, tāpēc mēs tā centāmies likt saprast, ka ir pēdējais brīdis kaut ko darīt," saka gliemežu pētniece Digna Pilāte.

Iekļaujot arī citu valstu pieredzi, zinātnieku grupa stingri aicināja rīkoties, lai neizlaistu situāciju no kontroles. Informēt sabiedrību, kā arī iekļaut Spānijas kailgliemezi invazīvo sugu sarakstā.

"Tā atruna, kas visu laiku izskanēja, nav naudas, nav naudas, lai viņu iekļautu invazīvo sugu sarakstā, jo visu laiku Latvijā vienīgā invazīvā suga bija latvānis, un 2018. gadā mēs ierosinājām arī Spānijas kailgliemezi šajā sarakstā, norādot arī soli pa solim, kas ir jādara," norāda Pilāte.

Daudzviet situācija tik tiešām ir izgājusi ārpus kontroles, min Haralds un Aina, kuri ir Spānijas kailgliemežu apkarošanas "Facebook" grupas izveidotāji. Ja vasaras sākumā grupai bija 200 sekotāji, tad tagad teju 2500, pēdējās nedēļas laikā vien pievienojušies vairāk nekā 400 jaunu sekotāju.

"Mēs redzam, cik traki paliek apkārtējā vide šobrīd. Kad es braucu pa Talsiem ar mašīnu, skatos, kad ietves, kur ir normālas, smukas bruģētas ietves, ir tik pilnas ar gliemežiem, ka man ir žēl skatīties, ka kundzīte gados izvēlas iet nevis par bruģi, nevis par zālienu, bet pa ielas apmali, un faktiski es redzu, ka viņai ir grūti balansēt, lai viņa nenokristu priekšā mašīnai," saka Haralds un Aina.

Uz jautājumu, kāpēc situācija tomēr izgāja no kontroles un neizpelnījās pastiprinātu uzmanību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija min vairākus iemeslus. Viens no tiem – 2018. gadā problēma vēl nešķita tik nopietna, lai nekavējoties sekotu rīcība, otrs – ilgstošās un neauglīgas diskusijas.

"Līdz sugu sarakstam, līdz likuma grozījumiem, lai tiktu pie deleģējama sugu saraksta, mums bija garš ceļš no šī 2018. gada, ar smagām diskusijām ar citām ministrijām, lai vispār panāktu šo te regulējumu biotopu aizsardzības likumā, par invazīvo sugu regulējumu kā tādu, kas lielā mērā saistīts gan ar invazīvo sugu regulu, gan ar iespējamām, potenciālām Latvijas sugām," klāsta VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Diskusijas centrā bija papildu izmaksas un pienākumi atbildīgajām iestādēm, tostarp pašai ministrijai, Zemkopības ministrijai un Valsts augu aizsardzības dienestam. Konkrēta summa netika aprēķināta, taču tika minēts, ka Valsts augu aizsardzības dienestam varētu būt nepieciešami aptuveni 42 000 eiro gadā konkrētām funkcijām, kas saistītas ar datu vākšanu un monitoringu, bet ne tieši ar Spānijas kailgliemezi.

"Pašlaik mēs joprojām strādājam pie vieniem citiem MK noteikumiem, kur būs liels uzsvars uz pārvaldības pasākumiem, pietiekami konkrētiem, lai var saprast, ko kādos gadījumos tieši Spānijas kailgliemezim piemērot, lai pašvaldībām un iedzīvotājiem ir pilnīgi skaidra rīcība, kas ir jādara, ja šā gliemeža konkrētā teritorijā ir daudz, ja viņš vēl nav ienācis, ja viņa ir maz, kādi tad līdzekļi jāizmanto. Tā kā mēs vispirms skatāmies uz šo projektu, kā tas izies saskaņošanu, un tuvu pieņemšanai, tad mēs varam skatīties par Spānijas kailgliemeža iekļaušanu sarakstā," stāsta Vilkaste.

Savukārt gliemežu pētniece norāda, ka pašlaik īsti vairs nesaskata jēgu Spānijas kailgliemeža iekļaušanai invazīvo sugu sarakstā – vienīgi tik daudz, cik tas palīdzētu pašvaldībām piesaistīt finansējumu šo gliemežu apkarošanai.