Igaunijā kailgliemežu problēma dzen izmisumā – tie lien pa sienām un tiek istabās

Spānijas kailgliemežu kolonijas skārušas gan lielās Hijumā un Sāremā salas, gan Igaunijas kontinentālo daļu. Un visvairāk ap galvaspilsētu Tallinu. Arī tajā pilsētas daļā, kas iziet uz jūru.

"Katru vasaru rodas sajūta, ka gribas pārcelties prom. Vienkārši vairs nevar izturēt, ar katru gadu kļūst sliktāk. Kas tikai man nav ieteikts – kaisi pelnus, viņi pazudīs. Nepazūd. Lien pa mājas sienām, vakarā pa atvērtiem logiem istabās. Skumji," saka Kopli rajona iedzīvotāja Tia-Līsa Jugensone.

Līdzīga situācija gleznainajā Vimsi muižas parka teritorijā tikai deviņus kilometrus no Tallinas.

Vīmsi pašvaldības vadītāja vietnieks Alars Miks stāsta: "Tagad darām tā, ka katru dienu šeit brauc ielu tīrīšanas auto, lai segumi būtu tīri. Ilgtermiņā domājam par noteiktās vietās lietojamiem līdzekļiem. Situāciju sarežģī tas, ka šeit ir valsts aizsargājama dabas teritorija, kur mēs nevaram vienkārši izmantot ķīmiju un tikt galā ar problēmu."

Pati efektīvākā metode arī pie kaimiņiem atzīta nepagurstoša mehāniska gliemežu nolasīšana. Taču, ja ikdienā tam nepietiek laika, lūk, vēl viens ieteikums, kā gliemežus savākt vienkopus. "Var ar arbūza mizām – tās ierok augsnē. Mizas pievilina tos lielākā daudzumā. Tad aplej ar verdošu ūdeni un aprok zemē," skaidro Vides pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Lēla Kukka.

Savukārt Jugensone bilst: "Es mājās mēģināju veco labo metodi ar alu. Esmu pat secinājusi, ar kuru šķirni labāk. Vienlaikus – viņiem nepatīk alus no lielajām pudelēm. Paskatās un rāpo prom."

Noskaties arī: Vai cīņa ar sērgu ir zaudēta? Pastendē ar invazīvajiem Spānijas kailgliemežiem cīnās jau 16 gadus

Katru vakaru vēl arī vairākas stundas ar lukturīti apstaigā dārzu, lai vismaz nedaudz atturētu kailgliemežus no puķu dobēm. Sajūta – šovasar esot vairāk nekā iepriekš.

"Ar šo spāņu kailgliemezi problēma ir tāda, ka Igaunijā ir diezgan maigas ziemas, un viņš tās labi pārdzīvo. Viņiem vajag mitrumu un tieši to šovasar viņš saņem," saka Kukka.

Problēma ir arī tāda, ka kailgliemežiem nav īstu dabīgo ienaidnieku. Piemēram, eži apēdīs vien dažus. Kamēr kailgliemezis pats gadā izdēj ap pussimts olu. Speciālisti arī aicina neaizrauties ar ķīmiju. Piemēram, bailēs no kailgliemežiem ir risks iznīcināt arī Igaunijai raksturīgos, kas nav kaitīgi. Bet kopīgais noskaņojums ir skarbs – kailgliemežus var ierobežot, bet ne atbrīvoties pilnībā.