Vai cīņa ar sērgu ir zaudēta? Pastendē ar invazīvajiem Spānijas kailgliemežiem cīnās jau 16 gadus

Tiek uzskatīts, ka Spānijas kailgliemežu invāzija Latvijā sakusies no Pastendes, neliela ciemata, kas atrodas aptuveni 5 kilometru attālumā no Talsu pilsētas. Tieši no turienes vietējie iedzīvotāji 2009. gada vasarā uz Latvijas Universitāti nogādāja pirmos gliemjus, stāstot, ka tie aktīvi kļūstot vakara stundās, lienot ārā no savām slēptuvēm.

Pirms 16 gadiem daudzi Pastendes iedzīvotāji bija apjukuši – neko tādu nebija redzējuši, tādēļ nesaprata, kas ir šie radījumi, kas pēkšņi pārņem viņu dārzus.

Noskaties: "Vai manu dieniņ! Šausmas!" Kailgliemežu ārprāts Talsos: izēd dārzus, iedzīvotāji izmisumā

"Neredzēts, tāds citādāks nekā pierasts, kā mūsu gliemeži izskatās. Mums jau kādi ir, ar mājiņām pārsvarā," 2009. gadā sacīja Pastendes iedzīvotāja Signe.

Eksperti Rīgā toreiz gan ātri nonāca pie secinājuma – Pastendē atrastie ir invazīvie Spānijas kailgliemeži. Un jau tolaik malakologi jeb gliemju pētnieki brīdināja – apetīte šiem kaitēkļiem ir liela: "Pavasarī, kad ir maz ko ēst, viņš var noēst jaunos dīgstus tā, ka nekas nepaliek."

Juris un Inta ir vietējie, tūlīt svinēs dimanta jeb 60. gadu kāzu jubileju, smejas – nu jau ceturto daļu kopdzīves ik vasaru tie savā dārzā cīnās ar kailgliemežiem. Kā Pastende kļuva par pirmo vietu Latvijā, kur tos atrada? Šejienieši aizvien uzskata, ka toreiz tie tika ievazāti no blakus esošajiem uzņēmumiem. Tur atminas, ka aptuveni tajos gados no ārzemēm ievesti kokmateriāli, iedzīvotājiem par velti dalītas arī koka paletes, kas lielā skaitā tika nestas uz dārziem.

"Taisīja gultas, krēslus un mājiņas. Viss no tiem paliktņiem. Un varbūt tur katrā kaut kas bija. Viņi jau šausmīgi vairojās arī. [TV3 Ziņas: Jūs tad sanāk tos 16 gadus arī cīnāties?] Jā, no paša sākuma. [TV3 Ziņas: Bet rokas nenolaižas?] Nē, nē. Mēs cīnāmies," saka Juris un Inta.

Te galvenā metode – regulāri gliemjus nolasot. Tas gan esot jādara teju katru dienu, īpaši pēc lietus. Lai sasēto un sastādīto pasargātu, tiekot izmantotas arī citas metodes – ap dobēm bērtas speciālās granulas, olu čaumalas, kafija.

"Kad kafiju izdzeru, tos biezumus izžāvēju, tad birdinām. Viņi aplīp un viņiem grūti elpot, jo viņi ir tādi glumi. Un tad viņi pa to kafiju nomokās. Un tad tie lielie aplipuši ar kafiju un čaumalām, mokās," saka Juris un Inta.

Turpat blakus savā dārziņā rosās arī Laura. Viņa gan stāsta, ka šis viss viņai tikai nesen kļuvis par hobiju, taču, redzot Spānijas kailgliemežu postu, nereti rokas diemžēl nolaižas: "Un tāda tā zemenīte paliek. Tā bija skaista. Un tās nav trīs dienas, tas ir viens vakars. Es pat neēdu vairs šīs zemenes, es negribu, neņemu, esmu dusmīga, jo viņu te ir daudz. Un tad jau tas prieks arī, ka katru vakaru nolasi bundžu ar viņiem, nu, kāds tur prieks? Kurā vietā var rasties prieks? Tas nav tā, ka es atnāku parušināties pa dārziņu, bet es pusotru stundu lasu gliemežus."

Turpat dārzā kaudzē saliktas arī vairākas kafijas burkas: "Mēs krājam toverīšus, mums ir ar ko nodarboties, mēs krājam bundžiņas, kur viņus likt, taisām sāls šķīdumus. [TV3 Ziņas: Teiksim, šāda kafijas bundža, cik ilgā laikā?] Viens vakars. Divas stundiņas. Pat nav divas stundiņas. Ja ir auglīgs vakars, tad ir pusotra bundžiņa."

Pastendieši, kurus var saukt par pieredzējušākajiem Spānijas kailgliemežu apkarotājiem Latvijā, saka –  sadzīvot ar invazīvo gliemi var, taču kaut cik tos apkarot iespējams ir tikai tad, ja pret tiem cīnās visi iedzīvotāji kopā, izmantojot visdažādākās metodes. Un, lai gan pastendiešiem Spānijas kailgliemeži ir jau līdz kaklam, te uzsver – tā tomēr nav arī lielākā traģēdija.

"Trešo reizi mēs jau vedam kabačus no tirgus, nākamā dienā jau apēduši, nu neko darīt. Vēl lielākas bēdas ir cilvēkiem dzīvē. To gliemežu dēļ jau neies garastāvokli sabojāt," saka Inta un Juris.