Eksperte: Pilnībā izskaust Spānijas kailgliemezi vairs nav iespējams
Cīnīties var un vajag, bet uzvarēt šajā cīņā vairs nav iespējams, tā eksperti saka par Spānijas kailgliemežu savairošanos Latvijā. Šie dārzu kaitēkļi pēdējos gados strauji izplatījušies teju visā Latvijas teritorijā. Šogad situāciju vēl vairāk pasliktinājis vēsais un lietainais vasaras sākums, radot īpaši pateicīgus apstākļus kailgliemežu izplatībai.
Vēsā un lietainā vasara veicinājusi Spānijas kailgliemeža izplatību Latvijā. Eksperti uzsver – izskaust invazīvo sugu vairs nav iespējams, taču cīnīties pret to ir jāturpina.
Siguldieša Aināra dārzu Spānijas kailgliemeži apsēduši jau vairākus gadus. Pa dienu gan tos ieraudzīt grūtāk, jo tie slēpjoties ēnainās un mitrākās vietās, taču – kā klāt vakars, viss pagalms ar tiem gluži vai nosēts.
"Pēc lietus un vakara pusē. Vakara pusē viņus var lasīt. Mans rekords ir pus spainis lielais pa vakaru pielasīt. Kādi pieci litri? Nu jā, apmēram," stāsta Siguldas iedzīvotājs Ainārs Ivanovs.
Tomēr arī tagad, dažādos vietās var atrast pa kādam mazākam vai lielākam kaitēklim. Un skādi tie nodarot lielu, īpaši mazdārziņā.
"Te ir apgrauzts, tas ir apgrauzts un tas vispār iznīcis, jo gan jau pie saknes. Tā ir sērga pa visu Latviju. Agrāk priecājos, ka man Nītaurē vēl nav, viss tur smuki, šogad arī tur ir klāt, bet izdarīt tur neko nevar," nopūšas Ainārs Ivanovs un neslēpj, ka ir izmēģinājis dažādas indēšanas tehnikas: "Gan to indi atstāju, pagājušogad te arī braukāja no domes un kaisīja te ceļmalas un darīja, ko varēja. Es gan domāju, ka tas ir tāds laika patēriņš, bet rezultāts nav."
Siguldas novads ir viena no pašvaldībā, kurā invazīvie kailgliemeži ir sastopami vislielākajā skaitā. Pašvaldības pārstāve stāsta, nu jau tie apsēduši ne tikai pilsētu, bet arī Gaujas nacionālo parku.
"Diemžēl Spānijas kailgliemeži turpina savu uzvaras gājienu un tā problēma pieaug. Un tas bīstāmakais laikam ir tas, ka kamēr viņu vēl nav daudz, cilvēki viņus nepamana. Viņi ir aktīvi naktī un kamēr cilvēki guļ, viņi tos nepamana. Vai arī, ja viņi ir daži, cilvēki tiem vienkārši nepievērš uzmanību," stāsta Siguldas novada pašvaldības vides speciāliste Maija Kovāča.
Un tas gadu gaitā ļāvis šai invzīvajai sugai izplatīties teju visā Latvijas teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldē tādēļ uzsver, šobrīd ir jāturpina šos kaitēkļus ierobežot, tomēr, Spānijas kailgliemeži, kurus Latvijā pirmo reizi konstatēja pirms 17 gadiem, visticamāk, šeit ir uz palikšanu.
"Pilnībā izskaust Spānijas kailgliemezi vairs nav iespējams. Mēs jau esam palaiduši garām šo mirkli. Jo ar invazīvajām sugām, tai skaitā Spānijas kailgliemezi, vislabākā, lētākā un efektīvākā metode ir neielaist sugu savā īpašumā. Jo, kad viņi ieiet dārzā ir viena lieta, bet, kad viņi ir savvaļā, ir neiespējami to kontrolēt. Bet jācīnās ir. Ja mēs neko nedarīsim, būs vēl trakāk, neapšaubāmi," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska.
Mēģinājumi to izplatību ierobežot gan šajā laikā notiek daudzās pašvaldībās. Arī Siguldā gliemežu apsēstās vietas tiek kaisītas ar dažādiem līdzekļiem, kas palīdz tos ierobežot. Tomēr pašvaldībā saka – ar to nav gana, pret šiem kaitniekiem ir jācīnās visiem iedzīvotājiem.
"Te nav vērts gaidīt laimes lāci. Šis ir īstais brīdis, kad runāt ar kaimiņu. Ja iepriekš tas nav darīts, sākt runāt ar kaimiņu. Jo tas ir kopīgas nākotnes vārdā. Jo arī pašvaldībai ir ierobežotas iespējas, ko varam izdarīt. Granulas mēs varam izkaisīt, to mēs darām. Bet tas nav pietiekoši."
Vietvarās izskan, problēmu risināt palīdzētu, ja kailgliemezi iekļautu invazīvo sugu sarakstā, kā, piemēram, latvāni. Tad zemes īpašniekam būtu pienākums veikt dažādus pasākumus, lai novērstu invazīvās sugas tālāku izplatību. Lai gan Spānijas kailgliemezim šajā sarakstā bija jānonāk jau tuvākajā laikā, šobrīd šis process iesprūdis.
"Mums tas ir jāpārrunā ar ministru, jo mums ir jauns ministrs, vai mēs šādu virzām tālāk šo grozījumu. Bet tas bēdīgākais, ka tas automātiski iekļaušana tajā sarakstā neko jau īsti nerisinās, viņš jau neizzudīs, ja viņam būs juridisks statuss. Tāpat būs jāveic pasākumi. Un tas galvenais par ko daudzi baidās, ka tas dos šīs tiesības sodīt zemes īpašniekus par to, ka nav veikti pasākumi," saka VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
Lai ierobežotu kailgliemežu izplatību, ieteicams regulāri pļaut zālienu, vākt un utilizēt gliemežus, kā arī izvietot īpašumā slazdus vai izmantot speciāli gliemežiem paredzētas indes. Nereti tos ierobežo, īpašumā ielaižot pudeļpīles, kuras tos labprāt notiesā.
Ja Spānijas kailgliemezis tiks iekļauts invazīvo sugu sarakstā un zemes īpašnieks neveiks nepieciešamos ierobežošanas pasākumus, fiziskai personai par kaitēkļa izplatības pieļaušanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1500 eiro. Savukārt juridiskām personām sods varēs sasniegt pat 3000 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
