Iedzīvotāji Olainē kanāla tuvumā pamanījuši žurkas – īsā laikā tās pamatīgi savairojušās. Šobrīd itin nemaz nebaidās no cilvēkiem un dienas laikā ir labi redzamas.
Uz pirmo acs uzmetienu nekas neliecina par grauzēju klātbūtni Olaines kanālā, tajā vien kuplā skaitā mīt pīles, kuras ieradusies barot vietējā iedzīvotāja Jeļena.
Jeļena
Olaines iedzīvotāja
Nevienu reizi neesmu redzējusi. Varbūt nebija tajā momentā, kad es biju. Es pabaroju, eju uz veikalu un viss, neesmu redzējusi. Viņas [žurkas] taču arī grib ēst, protams.
Desmit minūtes pēc tam, kad Jeļena pabarojusi kanāla pīles, klāt ir arī žurkas. Izskatās, ka grauzēji pie cilvēku klātbūtnes jau pieraduši un itin nemaz nebaidās – minūtēm ritot, žurku kļūst tikai vairāk.
Vadošais pētnieks Kaspars Kovaļenko atgādina, ka maize un citi ēdieni, ar kuriem nereti cilvēki baro pīles, ir īstas dzīres arī žurkām – tāpat jābūt gataviem, ka grauzēji no kanāla var migrēt uz blakus esošajām mājām. Jāatceras, ka žurkas pārnēsā virkni parazītu un dažādu infekciju slimību, tāpēc grauzējus nevarot saukt par tādu nevainīgu kaimiņu, kurš iedzīvojies piemājas kanālā.
"Olaines ūdens un siltums" deratizāju pasākumus drīkstot veikt tikai apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju pagrabos, tāpēc šobrīd esot nolīgts uzņēmums, kas tuvākajā laikā to izdarīšot pie Olaines kanāla.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Olaines ūdens un siltums"
Ir vēl kāda būtiska nianse, kas būtu jāievēro iedzīvotājiem, kas diemžēl savas nezināšanas vai citu iemeslu dēļ vēlas barot kanāla pīles un to dara gaužām nepareizi, katru dienu izmetot pie kanāla vecu maizi, makaronus, izlej vecās zupas un citus pārtikas atkritumus. Pirmkārt, šāda pārtika ir kaitīga pīlēm, otrkārt, tas ir īsts dzīru galds žurkām, kurām ir nodrošināts ēdiens.
