Pilnībā iznīdēt žurkas Rīgā, visticamāk, nekad neizdosies. Tām "palīdz" kaķu un putnu barotāji
Kamēr cilvēki bezatbildīgi izturēsies pret atkritumu uzglabāšanu, izmētās barību putniem un kaķiem, no žurkām vaļā netikt – tā saka Veselības inspekcijā. Pēc satraucošā video no "Origo" tirdzniecības centra, kur netraucēti gozējās žurku bars, iedzīvotāji nobažījušies par grauzēju izplatību. Namu apsaimniekotāji pat mudina grozīt likumus.
Tipiska ēka kādā Rīgas mikrorajonā – pēc ekspertu teiktā, tieši šādu namu pagrabos mitinās žurkas, un iedzīvotāji par to, visticamāk, nemaz nenojauš, jo šie dzīvnieki ir ļoti gudri un cenšas pēc iespējas izvairīties no cilvēkiem.
Iestājoties vēsākam laikam, grauzēji un citi kaitēkļi sāk meklēt siltus un drošus nostūrus, bieži vien patvērumu rod dzīvojamās ēkās, īpaši daudzdzīvokļu namos.
Pašvaldība mudina slēgt atkritumu konteinerus, neizmētāt ēdienu, kā arī ierobežot žurku iespējas pārvietoties – slēgt komunikāciju sistēmas. Tāpat regulāri esot jāveic deratizācija īpašumos.
Namu apsaimniekotāji rosina, ka deratizācija un profilaktiskie pasākumi būtu jānosaka ar stingrāku regulējumu normatīvajos aktos. Šobrīd šāda regulējuma nav, tādēļ žurku problēma pilsētās ir kļuvusi arvien aktuālāka. Piemēram, kaimiņos Lietuvā šāds regulējums pastāv. Veselības inspekcijā gan ir pretējās domās.
Pašreiz nav šādu priekšlikumu, ka varētu ko mainīt, jo likums nosaka, ka mājas īpašnieka vai valdītāja uzdevums ir uzturēt īpašumu sakoptu, manuprāt, šis ir pilnīgi pietiekami!
Veselības inspekcija gadā saņem vidēji ap 50 sūdzību par žurkām un vienmēr ierodas aplūkot situāciju uz vietas. Pārrunas ar apsaimniekotājiem esot auglīgas, jo neviens jau negrib, lai grauzēji savairojas. Bet žurkas bieži vien mēdz atgriezties vietās, kur tikko notikusi indēšana.
"Mēdz būt arī šāda situācija, tad mēs apzinām arī blakus māju īpašniekus un iesakām to veikt visiem kopīgi. Bieži ir viens apsaimniekotājs uz kvartālu," bilst Drišluka.
Vaicāta, vai rezultātu nedotu deratizācijas pasākumi vienlaikus vienā dienā vai nedēļas nogalē visā Rīgā, viņa atbild: "Nu diemžēl tad mums būs cilvēki jāizved no Rīgas! Tieši tāpat arī dzīvnieki. Tas tādā lielā masveidā nebūtu labs pasākums."
Piemērs, kā žurkas var tikt pie ēdiena jebkurā Rīgas mikrorajonā. Labu gribēdami, iedzīvotāji sabēruši auzas putniņiem, savukārt līdz ūkai piebāzta miskaste, – čipsu iepakojumi, piena produkti, gaļas pārpalikumi. Būtībā brīvs pusdienu galds žurkām.
Apsaimniekotāji deratizāciju parasti veic vidēji reizi trijos mēnešos. Bet, kamēr cilvēki izmētā pārtiku pagalmos, žurkas vienmēr būs paēdušas.
Protams, mēs informējam, ka tā darīt nedrīkst, ja šādi gadījumi tiek fiksēti – arvien mazāk ir šādi klienti, kas mēdz barot dzīvniekus.
Vaicāts, vai risinājums nebūtu piemērot sodu vai paaugstināt rēķinu, Roze atbild: "Var izdomāt visādas sankcijas, bet problemātiski dzīvē piemērot – kurš piemēros sodu cilvēkam, kurš baro kaķi, pieņemsim? Tas pats kā ar smēķēšanu uz balkoniem. Likums pastāv, bet izkontrolēt un sodīt daudz sarežģītāk."
Cik daudz žurku dzīvo Rīgā, Veselības inspekcijā neņemas spriest, bet skaidrs, ka pilnībā tās iznīdēt galvaspilsētā, visticamāk, neizdosies nekad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
