Kauņas zinātnieku lietotne atpazīst depresiju pēc balss, un iedrošina cilvēkus meklēt palīdzību

Droši vien neredzēsim garas rindas pie psihiatru kabinetiem, lai gan katru gadu depresijas gūstā nonāk arvien vairāk cilvēku. Lietuvā šo diagnozi apstiprina aptuveni 65 tūkstoši pacientu gadā. Tomēr ārsti saka, ka realitāte ir daudz dramatiskāka, raksta "tv3.lt"

"Apmēram 6 % cilvēku pasaulē cieš no depresijas no tiem – 6 % sieviešu un aptuveni 5 % vīriešu. Bet, protams, saskaņā ar dažādiem pētījumiem aptuveni divas trešdaļas no viņiem paliek nediagnosticēti, tāpēc patiesais skaitlis ir daudz lielāks," "tv3.lt" sacīja Kauņas klīnikas psihiatrs Jons Montvidas.

Vilcinās apmeklēt ārstus

Diemžēl garīgās slimības daudziem joprojām ir stigma, un cilvēki nelabprāt meklē medicīnisko palīdzību.

"Viņi baidās no tā mistiskā ieraksta e-veselībā, kam it kā vajadzētu kaut ko mainīt. Un vēl viena lieta ir tā, ka daži no depresijas simptomiem nemaz nešķiet kā depresijas simptomi – piemēram, sāpes vēderā, vājuma sajūta, miega traucējumi. Viņi vēršas pie ģimenes ārstiem un dažreiz paliek pie viņiem," skaidroja psihiatrs.

Lai noteiktu diagnozi, dažreiz ir nepieciešami arī ļoti sarežģīti smadzeņu testi.

Kauņas Tehnoloģiju universitātes (KTU) zinātnieki ir izveidojuši viedlietotni, kas atpazīst depresijas pazīmes vienkārši pēc balss.

"Vienkāršā formā, bez sarežģītiem psiholoģiskiem testiem, bez elektroencefalogrammas ķiverēm, kur mati reizēm pat jānoskuj, mēs varam mēģināt sajust sākotnējos simptomus," sacīja KTU profesors Rītis Maskeliūnas.

Pietiek tikai ar dažām sekundēm, viedierīci un pāris skaļi pateiktiem teikumiem. Ja ir depresijas pazīmes, sarkanā līnija ies uz augšu. Zinātnieki cer, ka šī metode varētu mudināt vairāk cilvēku veikt pārbaudes, vismaz ziņkārības dēļ, un, ja rodas aizdomas, konsultēties ar ārstu, kurš apstiprinās vai noliegs diagnozi.

"Ārstu skaits ir ierobežots, pie speciālistiem ir rindas. Ja mēs varētu tās vismaz samazināt ar kādiem gudriem pasākumiem, tas būtu liels sasniegums," sacīja R. Maskeliūnas.

Var arī kļūdīties

Šīs lietotnes precizitāte ir pārsteidzoša – vairāk nekā 96%. To izstrādājot, zinātnieki izmantoja jau pieejamos balss ierakstus un elektroencefalogrammas datus.

"Mums bija šāds kopums, kur šiem pacientiem profesionāli ārsti jau bija diagnosticējuši depresiju, tāpēc mēs varējām uzticēties šādiem ierakstiem. Teorētiski nav svarīgi, kādā valstī un kādā valodā cilvēks runā, jo mēs neanalizējam pašus vārdus, to nozīmi, mēs analizējam, kā skan balss," skaidroja profesors.

Mākslīgais intelekts, izmantojot dažādus datus, atpazīst, vai cilvēkam tajā dienā vienkārši nav noskaņojuma vai arī viņam ir nopietna garīga slimība.

"Mums var būt skumja diena, bet tas nenozīmē, ka esam nomākti. Papildus runas ātrumam, galvenajam tonim, vārdu artikulācijai, veidošanas ātrumam mums ir arī virkne citu parametru, piemēram, signāla enerģija, svārstības, frekvences izmaiņas," sacīja R. Maskeliūnas.

Arī ar šo tehnoloģiju var būt kļūdas, jo piemērotu balss ierakstu ir ļoti maz. Sistēma joprojām tiek pilnveidota, tā būtu noderīga arī tiem, kas strādā dažādās palīdzības līnijās.

Ārsti arī aicina apkārtējos būt uzmanīgiem un pamanīt izmaiņas cilvēka uzvedībā.

"Cilvēks var kļūt ne tikai skumjš, bet arī dusmīgs, aizkaitināms, kavēt nodarbības, ļaunprātīgi lietot psihoaktīvās vielas. Vecāka gadagājuma cilvēki kļūst apātiski, viņu kognitīvās funkcijas palēninās," simptomus uzskaitīja J. Montvidas.

Tiek lēsts, ka aptuveni trešdaļa miljarda cilvēku visā pasaulē cieš no depresijas, padarot to par vienu no visbiežāk sastopamajiem garīgās veselības traucējumiem.