Tavas pilsētas puķu dobēs pēkšņi uzradies kabacis? Izrādās, Latvijā uzdarbojas slepena mafija
Šajā vasarā manāmas "kabaču mafija" darbības pēdas. Ja pilsētas puķu dobēs starp rozēm vai samtenēm ieraugāt arī kabaci, visticamāk, tas ir tieši šīs "mafijas" roku darbs. Bet kas zem tā visa slēpjas un kāpēc tieši kabacis kļuvis par viņu simbolu?
Teju katrs latvietis, rudenim sākoties, ir saņēmis ziņu vai pats rakstījis – tev kabaci nevajag? Taču reti kurš zina, ka pilsētu puķu dobēs slepus ir paslēpušies kabači. To paveikusi "kabaču mafija", kuru radījuši bibliotekāri no dažādām Latvijas pilsētām.
Pati sākotnējā ideja noteikti ir Andra Kalnozola grāmata "Kalendārs mani sauc", un tā savukārt pamudināja mani apmeklēt Valmieras teātra izrādi ar tādu pašu nosaukumu. Un vienā epizodē, kur grāmatas varoņi spriež par kabačiem, izskan tāda doma, kāpēc kabacis nevarētu augt puķu dobē.
Viņas kolēģes, idejas atbalstītājas, uzreiz piekrita šai trakajai idejai un palīdzēja to īstenot.
Miezītes bibliotēkas vadītāja, akcijas dalībniece Aiga Volkova stāsta: "Sākotnēji tā likās nereāla ideja, bet apdomājot, domāju – kāpēc ne? Tāpat kā rakstnieks Pauls Radēns ir teicis – lai, ko tu domā, domā citādi. Un domājot, šķetinot šo ideju, ņemot vērā, ka bibliotekāri ir viena varen traka tauta, jo viņos dzīvo entuziasms un mēs esam ideju ģeneratori, arī ideju nesēji tālāk."
Saziņas lietotnē "WhatsApp" tika izveidota domubiedru grupa, kurā aicināja cilvēkus, kuri būtu gatavi mesties avantūrā un slepus sēt kabačus puķu dobēs. Nu jau vismaz 29 pilsētās ir iestādīts pa kādam kabacim, un drīz pirmā raža jau būs gatava.
Bija tādi, kas neko neprasot uzreiz – o, jā, forša ideja, darām. Bija tādi, kas prasīja – kāds ir mērķis šai idejai? Un mūsu skaidrojums bija – vienkārši darām citādāk.
Lai akcija noritētu organizēti, tika izveidotas vadlīnijas, kā iesēt sēklu klusām, bet tā, lai cilvēki zina, ka tur aug kabacis.
Arī Dobelē slepenais kabacis jau sācis ziedēt – pie baznīcas un pat pils augu dārzā jau ir novākta pirmā ražā, kuru tur starp 17. gadsimta ārstnieciskajiem augiem pamanījuši pils darbinieki. Pils dārzniece to bija redzējusi jau agrāk, bet turpināja kopt – jo kas zina, kas hercogienes Elizabetes dārzā var augt.
Mums bija dažādas versijas, kā kabacis ir parādījies, jo mēs jau zinām, ka parasti rudenī visiem ir problēmas, kur likt ražu, vienmēr ir jautājums – kur likt kabaci? Un mums likās, ka šis ir jau cits līmenis, ka nevis vienkārši piedāvā jau ražu, bet pašu stādiņu.
Bērvircavas bibliotēkas vadītāja uzreiz metās iekšā izaicinājumā un bija gatava sēt kabaču sēkliņas puķu dobēs. Jelgavas promenādē gan dārznieki "mafijas" pēdas jau ir paspējuši likvidēt, bet pie Bērvircavas bibliotēkas slepenais stāds ir iedzīvojies.
"Un, protams, arī brīnās un jautā man – kā viņš tā iesējās? Nu ko lai es saku, es visiem stāstu, ka tas ir tā, kā uzvilkt dažādus apavus kājā, tā arī ir ar kabaci. Vienkārši ir jāpieņem kaut kas savādāks," saka Bērvircavas bibliotēkas vadītāja, akcijas dalībniece Larisa Batkause.
Idejas autore un dalībnieki plāno akciju turpināt arī turpmākajos gados, atgādinot, ka kabačiem ir vieta augt ne tikai piemājas dārziņos, bet arī starp puķēm. Kabacis puķu dobē ir tas citādais, kas apkārtējiem ir kā atgādinājums – pieņemt atšķirīgo un pieņemt to savā vidū.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
