Mājsaimniecības bez bērniem. Vai šī tendence Latvijā kļūs par jauno normu?

Tas, ka šobrīd jau aptuveni 70% mājsaimniecību Latvijā dzīvo bez bērniem, vairs nav nejaušība, bet gan skaidra tendence, secina pētnieki, uzsverot, ka tas atspoguļo gan ekonomisko realitāti, gan sabiedrības vērtību maiņu. Finansiālais aspekts neesot vienīgais, ko cilvēki ņem vērā, domājot par pēcnācējiem.

Eksperti norāda – sabiedrībā veidojas jauns skatījums uz ģimeni, un bērnu neesamība vairs netiek uztverta kā izņēmums, bet gan kā viena no izvēlēm mūsdienu dzīvesveidā. Daudzi jaunieši izvēlas atlikt bērnu radīšanu vai no tās atteikties pavisam, jo prioritāte tiek dota personīgai izaugsmei, brīvībai un finansiālai stabilitātei.

Centrālās statistikas dati liecina: šobrīd Latvijā dzīvo 344 000 bērnu vecumā līdz 17 gadiem, kas ir par aptuveni 3,4% mazāk nekā pērn. Un arī te vērojams pastāvīgs kritums pēdējo gadu laikā..

"Patiesībā, ja skatās arī statistiku par laulībām, pēdējā desmitgadē tā ir lejupejoša. Tad arī pats fakts, ko mūsu novērojams liecina, ka bērnus plāno lielākā vecumā. Tas nav steigas moments, bet racionāls lēmums, izsvērti pieņemt lēmumu par bērna ienākšanu ģimenē," vērš uzmanību "Swedbank" finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.

"Tā ir tendence, kas nav unikāla Latvijai. Tāda ir visā Eiropā. Un ejam tuvu tam, kas tur notiek. Ir ekonomiskie faktori, bet ir arī citi. Nevēlēšanās. Bet pēc 35, 40 gadiem ieslēdzas reproduktīvais jautājums. Ka ģimenes nevar tikt pie bērniem," saka Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa.

Iemesli daudz un dažādi. Taču arī ekonomisko faktoru nevar noliegt, jo bērns prasa izmaiņas personīgās finansēs.

"Ļoti liela loma ir tam, kas notiek ekonomikā un kas notiek darba tirgū. Tajā brīdī, kad sievietei ir iespēja savienot darbu ar ģimenes veidošanu, tajā brīdī sievietes vairāk gatavas iesaistīties. Tas ir viens no faktoriem, kas tiek uzskatīts par ļoti būtisku," norāda Vārpiņa.

Turklāt atgriešanās darba tirgū jaunajiem vecākiem ir ļoti izaicinoša. Pat par spīti tam, ka likums paredz, ka darba vieta jāsaglabā arī te pastāvot risks.

"Fokuss uz savas karjeras veidošanu ir pietiekami spēcīgs. Un izkrišana no šī darba tirgus uz noteiktu laiku, arī spēcīgs aspekts, kas, ne vienu vien lēmumu ietekmē un neredzu aspektu, kas šīs tendences varētu pagriezt pretējā virzienā," pauž "Swedbank" pārstāve.

Zema dzimstība kļūst par ekonomikas laika degli! Un tā sekas daļēji izjūtam jau tagad. Taču nākotnē draud vēl lielāks darbaspēka trūkums, lielāks slogs uz pensiju sistēmu un veselības aprūpi. Tas ietekmē arī patēriņu, mājokļu tirgu un valsts budžeta ieņēmumus.