Purvi – NATO austrumu flanga vairogs pret Putina agresiju; vai tos atjaunos?

Kad Krievija sāka iebrukumu Kijivā 2022. gada februārī, konsultants aizsardzības jautājumos Oleksandrs Dmitrijevs saprata – viņš zina, kā apturēt Maskavas karaspēku. Jāuzspridzina aizsprosts, kas norobežo Irpinas upi no galvaspilsētas ziemeļaustrumos, un jāatjauno sen zaudētā purvainā paliene, ko nosusināja padomju gados.

Dmitrija ideja nostrādāja. Uzspridzinātais Irpinas dambis apturēja Krievijas iebrukumu no ziemeļiem. Savukārt attēli ar dubļos iegrimušiem Maskavas tankiem tika publiskoti visā pasaulē.

Dmitrijevs stāstīja, kā pruvā nonākušie karavīri iestrēga bruņotajos transportlīdzekļos, līdz tika nonāvēti ar "Javelin". Kad krievi pūlējās būvēt pontonus, viņus nošāva ar artilēriju.

Polijas aizsardzības plāns paredz purvu atjaunošanu pie robežas

Trīs gadus vēlāk Dmitrijeva izmisuma solis iedvesmojis NATO austrumu flangu apsvērt purvu atjaunošanu. Šādas rīcības mērķis būtu ne tikai sagatavoties iespējamam Krievijas iebrukumam, bet arī veids, kā Eiropas Savienībai cīnīties pret globālo sasilšanu. Kūdras purvi ne vien nogremdē ienaidnieka tankus, bet arī uzkrāj oglekļa dioksīdu, kas uzsilda planētu.

Tomēr apmēram pusē Eiropas Savienības purvu ūdens tiek izsūknēts, lai iegūtu vairāk platību kultūraugu audzēšanai. Izžuvušie kūdras purvi izdala siltumnīcefektu veicinošas gāzes, tie viegli šķērsojami ar smagajiem transportlīdzekļiem. Šobrīd reālas diskusijas par purvu atjaunošanu, lai spēcinātu aizsardzību un cīnītos pret klimata izmaiņām, apsver divas NATO austrumu flanga valstis – Somija un Polija, noskaidrojis "Politico".

Polijas pērn uzsāktais 10 miljardu zlotu (2,3 miljardi eiro) vērtais Austrumu robežas stiprināšanas projekts paredz kūdras purvu veidošanu un robežas apgabalu apmežošanu, tā sacīts Polijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Kā funkcionē Eiropas purvi un kāpēc tos nosusināja?

Purvi sākotnējā formā klāti smalkām sūnām, kas pilnībā nespēj sadalīties mitrajā vidē, tāpēc lēnām pārvēršas mīkstā, ar oglekli bagātā augsnē, ko sauc par kūdru. Tieši šī iemesla dēļ purvi ir efektīvākie CO2 uzkrājēji uz Zemes. Tie aizņem vien 3% no planētas, bet uzkrāj trešdaļu pasaules oglekļa, un tas ir divreiz vairāk nekā meži.

Taču nosusināti purvi sāk izdalīt oglekli, ko tas uzkrājis simtiem, pat tūkstošiem gadu, un tādējādi veicina globālo sasilšanu. Apmēram 12 % pasaules kūdras purvu ir degradēti, radot 4 % no visa piesārņojuma, kas izraisa planētas sasilšanu. Tas noticis, jo purvi Eiropā ilgstoši uzskatīti par neproduktīvu zemi, kas jāpārvērš lauksaimniecības platībās. Situācija šobrīd ir dramatiska. Puse Eiropas purvu degradēti, nosusināti lauksaimnieciskās aktivitātes dēļ.

Patlaban uzsākti dažādi kūdras purvu atjaunošanas projekti, jaunu impulsu devis Eiropas Savienības jaunais Dabas atjaunošanas likums, kas paredz, ka līdz 2030. gadam valstīm jāatjauno 30 % degradēto kūdras purvu, bet līdz 2050. gadam – 50 % nosusināto purvu. 27 bloka valstu valdībām līdz 2026. gada septembrim jāizstrādā plāns, kā sasniegt mērķus. Zinātnieki pārliecināti, ka purvu atjaunošana NATO austrumu flangā ir salīdzinoši lēts un vienkāršs pasākums, lai sasniegtu gan ES dabas un teritorijas aizsardzības mērķus.

Ideja par NATO purvu josla

Lielākā daļa ES kūdras purvu atrodas uz NATO robežas ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju – tie stiepjas no Somijas Arktikas cauri Baltijas valstīm, gar Lietuvas grūti aizsargājamo Suvalku koridoru līdz pat Polijas austrumiem. Ja šis reljefs ir piesātināts ar ūdeni, tas kļūst par bīstamām lamatām militārajiem kravas automobiļiem un tankiem.

Jau vēstījām par 2025. gada sākumā notikušo traģēdiju Lietuvā, kur purvā pie Pabrades poligona bojā gāja četri Lietuvā dislocētie ASV karavīri, nogrimstot 63 tonnas smagajai bruņumašīnai "M88 Hercules".

Bija ieradušies atbalstīt operāciju Lietuvā – kas līdz šim zināms par Pabradē mirušajiem ASV karavīriem

No visām NATO austrumu flanga valstīm vistālāk šobrīd tikusi Polija. Igaunija šobrīd strādā pie purvu atjaunošanas plāna, kā to paredz jaunais Eiropas Savienības likums. Savukārt Somijas Somijas valdošās Nacionālās koalīcijas partijas pārstāvis Pauli Alto-Setala pērn parlamentā iesniedza priekšlikumu, aicinot Somijas valdību atjaunot kūdras purvus, lai spēcinātu valsts robežas un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Vai atbalstīt purvu atjaunošanas pilotprojektu Somijas Aizsardzības un vides ministrija lems rudenī.

Savukārt Polijā klimata aktīvisti un zinātnieki pirms dažiem gadiem sāka kampaņu par dabas aizsardzību, jo saprata, ka Polijas politiķi daudz labprātāk tērē finansiālo un politisko kapitālu tiem vides aizsardzības projektiem, kas saistīti ar valsts drošību. Pēc gadiem ilgās kampaņas jautājums nonācis Varšavā valdības līmenī, turpinās diskusijas starp zinātniekiem un Polijas Aizsardzības un Vides ministrijām. Šobrīd sarunas tiek vērtētās kā daudzsološas. Valdība cer atgūt pēc iespējas vairāk mitrāju austrumu robežā, tas nepieciešams dabai un arī klimatam.

Latvija un Igaunija purvus atjaunot neplāno

Baltijas valstu valdības līdz šim nav izrādījušas lielu interesi. Tikai Lietuvas Vides ministrija paziņojusi, ka ar aizsardzību saistītā mitrāju atjaunošana "pašlaik tiek apspriesta", bet atteicās "Politico" sniegt sīkāku informāciju.

Igaunijas Aizsardzības ministrija un Latvijas bruņotie spēki "Politico" norādījuši, ka jaunā Baltijas aizsardzības līnija, kas paredz nostiprināt trīs valstu robežas, izmantos dabiskos šķēršļus, tostarp purvus, bet neparedz kūdras purvu atjaunošanu.

Kāpēc bremzējas Austrumu robežas stiprināšana? Zilupē skaidro TV3 Ziņas

Zinātnieki gan saredz purvu atjaunošanā lielu potenciālu, turklāt jāņem vērā, ka purvi aizņem 10% no Baltijas valstu teritorijām. Purvu atjaunošana būtu salīdzinoši vienkārša, tā lēš zinātnieki.

Kā norāda poļu ekologs Viktors Kotovskis, tad ja zeme nav pilnībā nosusināta, tad atjaunošanas procesā pēc viena diviem gadiem mitrājā atkal būs ūdens. "Atjaunošana ir sarežģīta no ekoloģiskā viedokļa, bet ūdens uzkrāšanās, emisiju apturēšana un šķēršļu radīšana – aizsardzības nolūkos – tas ir diezgan vienkāršs un ātrs process," viņš norāda.

Ar purviem vien Putinu nevarēs apturēt

Zinātnieki vienlaikus atzīst, ka purvu izmantošana aizsardzības nolūkos neatrisinās visas problēmas. Vienlaikus ir vajadzīga arī "tradicionālā aizsardzība". Piemēram, purvi nevar apturēt bezpilota lidaparātus vai notriekt raķetes, karš nav labvēlīgs dabai un tās aizsardzības pasākumiem.

Kijivā īstenotais eksepriments, pārraujot Irpinas dambi un izraisot baseina plūdus – tas bija bija postoši ekonomikai un ekoloģijai. Sākotnēji plūdi izraisīja sajūsmu, cerības par jaunu dabas paradīzi. Tomēr reģiona ciema iedzīvotāji zaudēja savas zemes un mājas, un ūdens pieplūdums negatīvi ietekmēja vietējās sugas, kurām nebija laika pielāgoties pēkšņajām pārmaiņām.

Atšķirībā no Ukrainas ES valdībām ir iespēja atjaunot kūdras purvus rūpīgi, ņemot vērā dabas, lauksaimnieku un armijas vajadzības. Ukrainai šādas iespējas nebija.