Austrumu robežas stiprināšana satrauc latgaliešus: vai valsts taisnīgi kompensēs atsavinātās zemes
Ceļu Saeimā sācis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Tas tapis, lai atvieglotu un paātrinātu austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Jauna tiesiskā regulējuma neesamību kā vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē robežas pienācīgu izbūvi, nosaucis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Šodien likums konceptuāli atbalstīts Saeimas komisijā, taču ne bez iebildumiem. Privātīpašniekiem ir bažas, vai valsts izmaksās taisnīgu kompensāciju par zemju atsavināšanu.
Jauno likumu šodien vērtēja Saeimas Aizsardzības komisijā. Iesaistīto un interesentu tik daudz, ka visiem vietas komisijas telpā nepietika. Regulējuma mērķis ir atvieglot austrumu robežas stiprināšanu, piemēram, izvietojot dažādus šķēršļus. Tā ir daļa no visu trīs Baltijas valstu aizsardzības līnijas izveides, kas top, ņemot vērā Ukrainas pieredzi.
"Aizsardzības līnijas saudzē savus spēkus, savus cilvēkus, tehniku un pats galvenais – nepieļauj teritorijas zaudēšanu."
Darbus, kam atvēlēti 303 miljoni eiro, plānots pabeigt līdz 2028. gadam. Jaunais likums paredz mazināt birokrātiskos šķēršļus būvdarbu straujākai veikšanai un nosaka atvieglotu kārtību zemju atsavināšanai.
"Mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka tā atsavināšana aizņem vidēji divus līdz trīs gadus. Mums diemžēl tik daudz laika nav, lai īstenotu šos pasākumus. Jārīkojas ir operatīvi."
Komisijas sēdē izskanēja vairāki iebildumi. Latgales pašvaldības ir satrauktas par to, kā robežas militāra stiprināšana ietekmēs reģiona iedzīvotājus un ekonomiku.
"Latgales pašvaldības ir ļoti nobažījušās par to, ka nav īsti redzama perspektīva austrumu pierobežai. Cilvēkiem nav īsti skaidrs, kas ar viņiem būs. Un nav skaidrs, kā attīstīt tur uzņēmējdarbību."
Lai stiprinātu robežu, plānots atsavināt līdz diviem tūkstošiem hektāru zemes – puse ir privātīpašums. Lauksaimniekiem ir bažas, vai tiks izmaksāta taisnīga kompensācija, kā sola Aizsardzības ministrija.
"Noteikti Latvijas lauksaimnieki un arī Latgales lauksaimnieki ir patriotiski noskaņoti, un mēs esam par to, ka robeža ir jāstiprina. Bet tam arī visam jānotiek korekti, taisnīgi un arī godīgi."
Noskaties: Rinkēvičs par robežjoslas paplašināšanu: Tas skars privātīpašumus, taču valsts drošība ir prioritāte
Pārliecības par to, ka kompensācija būs taisnīga, nav arī mežu īpašniekiem. Kā skaidro Aizsardzības ministrijā, koku izciršana gan plānota pavisam nelielā apmērā, piemēram, ja nepieciešams uzbūvēt bunkuru.
"Mežus neviens netaisās cirst, punkts viens. Tāpēc ka mežs pats par sevi ir pretmobilitātes rīks un pasākums."
Tomēr likumā vēl gaidāmas izmaiņas. Saeimas juristu ieskatā, tas jāuzlabo, jo skar Satversmē nostiprinātās tiesības uz īpašumu.
"Ļoti būtiski likumā ir paredzēt mērķi, kāpēc šie pasākumi tiek darīti, nevis tikai anotācijā. Jo ar to būs nepietiekami, ja persona vērsīsies Satversmes tiesā."
Neviens no komisijas deputātiem nebija pret likuma tālāku virzību. Bet Edmunds Zivtiņš bija vienīgais, kurš balsojumā atturējās. Viņš uzskata, ka likums sagatavots nekvalitatīvi.
"Ja šāds te likums paliek, tad mums jau vairs tālāk nav kur. Tad pēc šāda precedenta, ja mēs sākam rakstīt likumus, tad, es atvainojos, ir "vakars uz ezera"."
Turpretī visi pārējie komisijas deputāti pauda konceptuālu atbalstu.
"Ja mēs vēlamies aizsargāt savu valsti, tad es domāju, ka mums ir jārīkojas tā, kā rīkojas ukraiņi. Un tas ir ātrums. Likuma kvalitāti, protams, var apspriest. Un, ja kaut kas nav izdevies, tad to var labot. Bet, ja mēs to neizdarīsim, diez vai to mums piedos mūsu nākamās paaudzes."
Likumu plānots izskatīt steidzamības kārtā un pirmais balsojums Saeimas sēdē plānots jau šajā ceturtdienā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
