Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš klātienē pārliecinājās, kā norit austrumu robežas stiprināšana, nolēmis rosināt vairāk nekā trīs reizes paplašināt robežjoslas platumu. Tam būtu jāsasniedz 42 metrus. Pēc viņa teiktā, šādas izmaiņas nepieciešamas, lai daudz labāk stiprinātu aizsardzības spējas.
Pāris soļu attālumā no robežas ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ieradies armijas formā. Tas ne vien praktisku apsvērumu dēļ, bet arī kā simbolisks žests, lai atbalstītu tos, kuri sargā mūsu drošību.
Kopš ievēlēšanas amatā, Rinkēvičs austrumu robežu apmeklējis katru gadu. "Atšķirība, vērtējot 2023. gadu, ir redzama. Bet ir ļoti daudz, ļoti daudz vēl darāmā," konstatē prezidents.
Kā vienu no galvenajām neizdarībām Rinkēvičs min kavēšanos pieņemt īpašu likumu, lai pie robežas straujāk varētu izvietot dažādus šķēršļus. Kā skaidro bruņoto spēku komandieris, kad likums būs pieņemts, tā sauktos "pūķa zobus", "prettanku ežus" un citus šķēršļus varēs izvietot atvieglotā kārtībā arī uz privātas zemes, par to izmaksājot kompensāciju.
"Maksimāli mēs skatāmies uz tiem īpašumiem, kas ir valsts, pašvaldību īpašumi, lai strādātu. Bet jāsaprot, ka, piemēram, šeit pat līdzīgi šķēršļi — šī šķēršļu grupa ne vienmēr var pielāgoties kadastra robežām, bet pielāgojas apvidum, kas varētu būt dažādos īpašumos," saka Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Prezidents arī atklājis, ka trešdien Nacionālās drošības padomē nāks klajā ar ierosinājumu par 30 metriem paplašināt austrumu robežas joslas platumu. Tas nozīmē, ka no esošajiem 12 metriem tās jaunais platums būtu 42 metri.
"Viena lieta ir tā, ka mēs šeit redzam to, kas ir izveidots. Bet tālāk ir privāta teritorija, privāta zeme. Cilvēki, piemēram, izcērt mežus un tas uzreiz prasa koriģēt attiecīgi militāros plānus, jo tad dabīgie šķēršļi samazinās. Jā, es ļoti labi saprotu cilvēkus, kuriem ir tā laime vai tā nelaime, ka viņiem privātīpašums ir pie robežas. Bet mūsu valsts robežas gan apsardzība, gan aizsardzība ir mūsu valsts drošības jautājums numur viens. Un, ja šeit sāksies kaut kāda veida karadarbība, tad privātīpašums diemžēl cietīs pirmais. Tāpēc mums ir jāizdara viss, lai tas karš nesāktos," uzsver Rinkēvičs.
Lai gan ar kavēšanos, beidzot noslēgumam tuvojas žoga ierīkošana. Šogad traucēja lietavas. Žogs uz robežas ar Baltkrieviju ir uzbūvēts. Bet darbi vēl turpinās uz robežas ar Krieviju, kur žoga joprojam nav aptuveni 20 kilometru garā posmā.
Tāpat turpinās robežas aprīkošana ar kustību sensoriem un novērošanas kamerām. Tas nepieciešams, lai labāk cīnītos pret nelegālo migrāciju, ko agresorvalstis izmanto kā ieroci hibrīdkarā.
"Situācija mainās, bet stabili redzam, ka Latvija saglabājas kā mērķa valsts, uz kurieni virzīt šīs nelikumīgo robežu šķērsotāju plūsmas. Un līdz ar to šie ikdienas robežuzraudzības pasākumi saglabājas aktāli stabili," vērš uzmanību Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Robežsardzes priekšnieka vērtējumā situacija saglabājas "stabili saspringta".
