Inflācija ir labāku algu cena – dzīves dārdzību komentē ekonomists

Augustā cenas Latvijā bija vidēji par 4,1% augstākas nekā pirms gada. Gandrīz pusi no inflācijas veidoja pārtika. "Globālās gaļas cenas šobrīd strauji aug, sviests jau apmēram gadu ir dārgs, bet zemās graudu cenas šo kāpumu vairs nesabalansē," skaidro Strautiņš.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) indekss šogad palielinājies par 4,4%, un tas tieši atspoguļojas arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas tēriņos.

Otrs būtisks cenu kāpuma iemesls ir algu palielinājums. Pakalpojumu cenas augustā pieauga par 5,7% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. "Ja algu kāpums pārsniedz 8%, inflācija 2% līmenī nav iespējama," uzsver ekonomists.

Pakalpojumu inflācija zem 5% nav bijusi kopš pērnā gada februāra, bet zem 4% – kopš 2021. gada beigām. Strautiņš norāda, ka Latvijas relatīvais labklājības līmenis turpina tuvoties bagātākām valstīm, tāpēc algu ietekme uz inflāciju pieaugs arī turpmāk.

Salīdzinot ar jūliju, augustā cenas samazinājās par 0,2%. Tomēr šis kritums ir mazāks nekā parasti – īpaši pārtikai. "Dārzeņu cenas augustā samazinājās tikai par 5,6%, lai gan tipisks sezonālais kritums ir apmēram trīs reizes lielāks," skaidro Strautiņš.

Vienlaikus patērētājus atviegloja degvielas tirgus – transporta sadaļa patēriņa grozā kļuva par 1,4% lētāka.

Kopējais cenu līmenis kopš aprīļa ir faktiski nemainīgs, tomēr rudenī cenu kāpums atkal paātrināsies.
"Šī gada atlikušajos mēnešos inflācija, visticamāk, būs virs 4%. Zem šī sliekšņa tā varētu noslīdēt nākamā gada sākumā, taču ar bitēm un Latvijas darba tirgu nekad neko nevar zināt," norāda Strautiņš.

Viņš piebilst – pat ja inflācija saglabāsies, reālās algas aug un šī tendence turpināsies: "Tāpat kā šī gada pirmajā pusē, arī turpmāk reālo ienākumu kāpums būs jūtams."