Ar mazu finansējumu spēj uzrādīt labus rezultātus – OECD izsaka atzinību par Latvijas izglītību

Izglītība Latvijā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalstīm, nav dāsni finansēta, vēlreiz apliecina jaunākais organizācijas ziņojums. Tas ir par teju 40% zemāks nekā vidēji OECD, turklāt tikai četrās dalībvalstīs – Somijā, Turcijā, Meksikā un arī Latvijā – pēdējos gados uz vienu izglītojamo atvēlētā nauda sarukusi. Eksperti gan norāda – neraugoties uz to, Latvijas rādītāji visos līmeņos ir gana labi.

Edmunds Misons

OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra vadītājs

"Jā, es domāju, ka ir daudz jomu, kurās Latvija acīmredzami darbojas labi. Es domāju, ka PISA testu rezultāti 15 gadīgiem bērniem parāda, ka Latvija ir virs vidējā. Un mēs arī redzam, ka spējas jaunākiem cilvēkiem kopumā, ar to domāju, vecumā no 25-34 gadiem, arī ir ap OECD vidējo."

Šajā pētījumā gan īpaši tika vērtēta augstākā izglītība un tās sasaiste ar darba tirgu. Eksperti izcēla, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem bezdarba līmeņiem starp cilvēkiem ar augstāko izglītību, tāpat to, ka Latvijā, līdzīgi kā citās OECD valstīs, darbinieki ar augstāko izglītību ir būtiski labāk atalgoti – vidēji pelna par 35% vairāk nekā tie, kuriem grāda nav, un tas liecinot, ka mūsu augstskolas spēj nodrošināt absolventus ar darba tirgum vajadzīgajām prasmēm.

Jānis Paiders

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs

"Šis ziņojums parāda to, ka izglītība Latvijā ir laba, kvalitatīva un mums ir tie paši izaicinājumi, kas vairumam attīstīto valstu. Bet viņš arī parāda vairākas problēmas ar skolotāju novecošanos, demogrāfiskajiem izaicinājumiem un pieaugušo prasmju plaisu."

OECD eksperti šodien vairākkārt vērsa uzmanību uz demogrāfijas bedri Latvijā. Tas nozīmē, ka mēs vairs neesam tālu no tā, kad strauji samazināsies studentu skaits un arī darba devējiem kļūs vēl problemātiskāk atrast kvalificētas darba rokas. Tādēļ Latvijai straujāk jāvirzās uz mūžizglītības attīstību.

Edmunds Misons

OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra vadītājs

"Jums ir jāskatās uz vecākās paaudzes prasmēm un to, kā šie cilvēki pielāgojas straujajām pārmaiņām darba tirgū, straujajām pārmaiņām tehnoloģijās un citām pārmaiņām – kā viņi var iegūt nepieciešamās prasmes tieši tad, kad viņiem tās būs vajadzīgas. Jo divu gadu laikā iegūt maģistra grādu lielākajai daļai cilvēku šajā vecumā vienkārši nav iespējams."

Par to, ka ir jāmācās nepārtraukti, Latvijā uzsvērts daudzkārt, taču darba devēji vērtē – līdz skaidram redzējumam par pieaugušo izglītību Latvijā diemžēl tā arī nav izdevies nonākt.

Liene Voroņenko

LDDK Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja

"Mēs joprojām esam tādā kā stagnācijā. Mēs jau divus gadus mēģinām atrisināt jautājumu, ko darīt ar pieaugušo izglītību. Mēs skatāmies perspektīvā, ka darba tirgū ilgāk būs jāpaliek mūsu nodarbinātajiem. Kādā veidā mēs motivējam viņam apgūt prasmes un kādā veidā mēs iedodam skaidrību, ko šīs prasmes mainīs tavā karjerā un nodarbinātībā, tur mēs neesam īsti progresējuši."

Izglītības ministrijā gan šodien uzsvēra, ka darbs pie tā notiek, taču arī tur saka – vajadzīgas pārmaiņas arī pašu cilvēku domāšanā. Vienlaikus ministrija arī universitātēm ir uzdevusi ar katru gadu aktīvāk pievērsties tieši pieaugušo izglītībai.

Artūrs Zeps

RTU Attīstības un finanšu prorektors

"RTU katru gadu ir jāpalielina šis mūžizglītības apmācāmo skaits, tie ir vairāk nekā 5000, un tas ir devis būtisku atspērienu, lai mēs pie šī jautājuma strādātu un fakultātes domātu par to, lai ne tikai piesaistītu šos cilvēkus, kas varētu apgūt mūžizglītības kursus, bet tiešām jau domātu, kā nākotnē attīstīt pirmās maģistra līmeņa studijas."

Augstskolā arī norāda, šobrīd notiekot darbs, lai maģistra studijas padarītu fleksiblākas – kursus varētu mācīties pa daļām, tā pakāpeniski, ilgākā periodā nekā divi gadi, iegūstot grādu un papildu kvalifikāciju, kas var lieti noderēt nākotnē.