"Krievijas dronu ielidošana Polijā ir trieciens mums pa pakausi": Kažociņš par Putina nolūkiem NATO valstīs
Krievijas draudi reģionam ir kļuvuši par galveno uzmanības punktu — ne tikai kā hibrīdkara instruments, bet arī ar reāliem taktiskajiem izaicinājumiem, brīdina Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš. Viņš raidījumā "900 sekundes" uzsvēra, ka jaunās tehnikas — dronu un autonomo platformu — izmantošana maina karadarbības seju un liek pārvērtēt aizsardzības prioritātes. "Karu māksla ir mainījusies, un tā mainās kardināli," sacīja Kažociņš, norādot uz nepieciešamību stiprināt pretdronu aizsardzību un izlūkošanas kapacitātes.
Īpaši satraucošs bijis nesenais incidents Polijā, kur notriekti vismaz 19 Krievijas droni. "Un, protams, mēs nevaram nerunāt par to, kas pagājušajā nedēļā notika Polijā, vismaz 19 droni tika notriekti… tas izskatās kā mēģinājums notestēt mūsu gatavību," sacīja Kažociņš, norādot, ka NATO reakcija bijusi svārstīga – no apjukuma līdz nemieram. Viņaprāt, šis gadījums kalpojis kā "trieciens pa pakausi", liekot skaidri apzināties nepieciešamību ieguldīt daudz lielākus resursus gaisa aizsardzībā.
Eksperts arī pauda pārliecību, ka Krievija tuvākajā laikā neplāno tiešu uzbrukumu NATO dalībvalstīm: "Ja Krievijai būtu tādi resursi, tad viņi tos izmantotu, lai iekarotu tās Donbasa daļas, kuras viņi vēl nav varējuši iekarot." Taču viņš uzsvēra, ka apdraudējums no austrumiem ir reāls, un dronu uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai ir viens no ticamākajiem scenārijiem, kam Baltijas valstīm jāsagatavojas.
Runājot par militārajām mācībām "Zapad", Kažociņš tās raksturoja kā ierastu spēli, kur Krievijas ģenerāļi "izspēlē karu tā, kā viņi vēlētos to redzēt", taču šoreiz apjoms bijis mazāks nekā iepriekš. "Labā ziņa ir, ka tā bija tāda maza spēle, kas neapdraudēja ne Ukrainu, ne NATO, ne Poliju, ne Lietuvu," viņš skaidroja, vienlaikus norādot, ka Krievijas bruņoto spēku vadība joprojām ir konservatīva un lēni pielāgojas jaunām kara metodēm.
Kažociņš akcentēja, – lai gan Krievijas agresija nav mazinājusies, situācija būtiski atšķirtos, ja 2022. gadā Maskavai būtu izdevies īsā laikā okupēt Ukrainu. "Tad mēs šeit drebētu, jo viņiem būtu milzu bruņutehnika un karavīri," viņš atzina. Taču Ukrainas pretošanās devusi iespēju Eiropai sagatavoties. "Šī jaunā tehnoloģija nopietni dod mums, Baltijas valstīm, Somijai, Polijai, iespēju nopietnā veidā aizsargāt savas valstis no uzbrukuma no austrumiem – no pirmā centimetra," rezumēja Kažociņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
