"Te ir tikai emocijas." Saeima atliek likuma izmaiņas, kas liedz vistas turēt sprostos
Pie Saeimas nama turpinoties protesta akcijai "Nedēļa sprostā", parlamentā sākušās diskusijas par atteikšanos no dējējvistu turēšanas sprostos. Saeimas darba kārtībā nonākušas likuma izmaiņas, kas paredz šādu aizliegumu ieviest no 2030. gada. Lai gan jau notiek atteikšanās no sprostiem, kā norāda izmaiņu atbalstītāji, aptuveni divi miljoni putnu jeb 60% procenti no visām Latvijas dējējvistām joprojām savu dzīvi pavada sprostos.
Protesta akcijā "Nedēļa sprostā", kas sākās pagājušajā ceturtdienā, 18. septembrī, brīvprātīgie 24 stundas diennaktī uzturas metāla būrī, ik pēc laika viens otru nomainot. Paula stāsta, ka sprostā pavadījusi četras stundas.
"Protams, ir grūti. Ir auksti un spiež, un cilvēki staigā apkārt ar dažādām reakcijām. Protams, arī mugura sāp, bet vistas visu savu dzīvi tā pavada."
Protestētāji Saeimu mudina pieņemt likuma izmaiņas, kas paredz no 2030. gada aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, ko otrdien, 23. septembrī, sāka izskatīt Saeimas Tautsaimniecības komisijā.
"Mēs runājam par iespēju staigāt, par iespēju izplest spārnus, par iespēju izstiept galvu. Tas nav nekas pārmērīgs. Tas ir minimāls cilvēcīgas cieņas, attieksmes jautājums."
Likuma izmaiņu atbalstītāji uzsver, ka atteikšanos no sprostiem pieprasa iedzīvotāji.
"Mēs redzam arī pēc aptaujām, ka vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības uzskata, ka dējējvistas nevajadzētu turēt sprostos. Tātad tīri no morāli ētiskā skatpunkta likumdevējam, manuprāt, vajadzētu rīkoties un sekmēt tādu olu ražošanas sistēmu, kas ņem vērā vistu labturības intereses."
Turpretī lauksaimnieki ir pret sprostu aizliegšanu. Viņi ir pārliecināti, ka tas graus ekonomiku un vairos importu.
"Mēs šādā veidā likvidējam kaut kāda biznesa veidu Latvijā. Tas ir līdzīgi kā bija ar kažokzvēriem. Mēs likvidējām kažokzvēru ražošanas nozari Latvijā, bet atļaujam tirgot kažokus. Aicinām deputātus šo jautājumu neskatīt, noraidīt un neatbalstīt."
Savukārt nozares asociācijā iebildumi ir par piedāvāto termiņu sprostu aizliegšanai. "Lielie uzņēmumi pāriet uz ārpus sprostos dētām olām, tiem ir ļoti nopietni eksporta tirgi. Mazie uzņēmumi, mēs esam apzvanījuši mazās saimniecības, saīsinātajos termiņos līdz 2030. gadam tas ir viennozīmīgs bankrots," pauž Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.
Sprostu aizliegumu neatbalsta arī Zemkopības ministrijā. Tā aprēķinājusi, ka ražotājiem jau no nākamā būtu jāiegulda ap 150 miljoniem eiro, lai sāktu pielāgoties pārmaiņām, ko ieceres autori neesot ņēmuši vērā.
"Te ir tikai emocijas. Ir sajūta, ka te ir Ētikas komisija, nevis Tautsaimniecības komisija, jo te ir rūpes par tautsaimniecību bez aprēķiniem tikai uz emocionālā fona."
Arī deputātu noskaņojums liecina, ka Saeimā, visticamāk, nepietiek balsu sprostu aizliegšanai. "Pieņemot šādu likumu, olas cena padārdzināsies par 20 līdz 40%. Kolēģi, ja man jāizvēlas starp vistu labbūtību un patērētāju labbūtību, es izvēlos pēdējo," pauž Saeimas deputāte, "Apvienotais saraksts" Linda Matisone.
Pēc diskusijām gandrīz divu stundu garumā balsojums izpalika un likuma izmaiņas pagaidām atstātas bez virzības.
"Ļoti žēl, ka neieklausās sabiedrībā un sabiedrības vairākumā. Diez kā viņiem ir iet arī garām šim sprostam un redzēt, kā mēs šeit sēžam dienu un nakti, un izlikties, ka viņi to neredz."
Pirms lēmuma pieņemšanas deputāti vēlas iegūt detalizētāku informāciju, lai saprastu, vai izmaiņas ir samērīgas un nav pretrunā Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
