Miljoniem Latvijas vistu aizvien smok sprostos, sabiedrība prasa izmaiņas
Nevaru paspert soli, tikai stāvu uz metāla režģiem – šādi kampaņas video izskanējušie vārdi atstājuši iespaidu uz tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Iniciatīvu aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos jau atbalstījuši vairāk nekā 23 000 cilvēku, un dzīvnieku aizstāvji cer – sabiedrības spiediens, uzņēmēju iesaiste un politiķu rīcība ļaus šādu vistu olu ražošanu aizliegt ar likumu jau tuvākajā laikā.
"Man ļoti sāp kājas, gaiss ir tik biezs, ir grūti elpot, es ļoti gribu tikt ārā…"
Šis video pēdējās nedēļas laikā izraisījis plašu sabiedrības rezonansi un parakstu skaits turpina pieaugt. Viena no kampaņas sejām ir arī TV3 laika ziņu moderatore Rūta Dvinska. Viņa uzsver – piekritusi piedalīties, jo uzskata – iniciatīvai pietrūkst tikai pēdējā grūdiena, lai tā pārtaptu par reālu politisku lēmumu.
"Lai šīs vistas viena otru nenobeigtu, tajos būros dzīvojot, jo uz kvadrātmetru tur ir 13,5 vistas. Viņām vēl esot kā cāļiem ar karstu nazi amputē pusi knābja. Es apraudājos, protams. Es domāju, ka tā ir katra empātiska cilvēka loģiska reakcija. Man šķiet, ka tā netaisnība milzīga. Ja salīdzina ar tām vistām, kuras ganās savā vaļā un priecīgas dzīvojās, un tad ir tās, kurām ir šis liktenis…"
Latvija šobrīd būtiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem – sprostos joprojām mīt aptuveni 70% dējējvistu jeb trīs miljoni putnu. Tomēr jau šogad plānota vairāku jaunu ražotņu būvniecība, kur vistas varēs brīvi kustēties un vairs netiks turētas sprostos.
"Es gribētu uzslavēt Latvijas olu ražotājus par progresīvo pieeju un atvērtību pārmaiņām dzīvnieku labturības celšanai, uzlabošanai. Galamērķis ir pilnīga atteikšanās no industriālajiem dējējvistu sprostiem par labu olu ražošanai ārpus sprostiem. Šeit ir ļoti reālas iespējas, ļoti daudzās valstīs tas jau ir izdarīts un arī Latvijā mēs varam pielikt punktu vistu mocīšanai sprostos, aizliedzot tos ar likumu."
Sprostu sistēmas Latvijā šobrīd joprojām izmanto pieci uzņēmumi. Trīs no tiem atteicās komentēt situāciju. Bet abi lielākie ražotāji – "Balticovo" un "Alūksnes putnu fabrika" – kuri nodrošina 95% vietējā olu tirgus un vēl izmanto sprostus, sola no tiem pakāpeniski atteikties. "Balticovo" jau pērn esot ieguldījis vairāk nekā 50 miljonus eiro jaunu, ārpus sprostu novietņu būvniecībā un šogad plāno investēt vēl vairāk.
"Es nezinu nevienu uzņēmumu, kurš patlaban investētu sprostu novietnēs, attiecīgi tas ir laika jautājums, lai šie sprosti izzustu. Bet, protams, jārēķinās, ka tas ir dārgāk. Vistām atvēlētas lielākas platības, neiedziļināšos detaļās par barības konversiju, bet cilvēkresursi, kas ieguldīti, kā arī novietņu izmaksas uz vienu putnu ir dārgākas. Labā ziņa – jo vairāk mēs ražosim, jo zemāk mēs dabūsim pašizmaksu."
Olas, kas dētas kūtī vai brīvos apstākļos, būs dārgākas, taču olu ražotājs apgalvo, ka cenu kāpums būs mērens. Uzņēmēji cer arī uz atbildīgu attieksmi no tirgotājiem.
"Lai nesanāk beigās tā, ka mēs visi esam varoņi un pārtraukuši ražot olas sprostos, bet pēkšņi tiek pārpludināti veikalu plaukti ar Polijā, Lietuvā vai Spānijā un Ukrainā dētām sprostu olām un tad mēs varam kravāt mantiņas."
Ceļš uz humānu olu ražošanu Latvijā jau sācies — jautājums vairs nav vai, bet kad. Dzīvnieku aizstāvji cer, ka likums par sprostu aizliegumu varētu tikt pieņemts jau šogad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
