Cilvēki vienkārši "nonarkojas" – speciālisti ceļ trauksmi par sintētisko narkotiku izplatību Latvijā
Psihotropās vielas iegūt kļuvis vieglāk, turklāt tirgū arvien biežāk parādās dažādās sintētiskās narkotikas. Tas akcentēts konferencē, kurā pirmo reizi kopā sanāca narkologi, kā arī citi jomas speciālisti kā no Latvijas, tā kaimiņvalstīm. Latvija gan atkarību izraisošo vielu izplatībā ar neko neizceļas – ar līdzīgiem izaicinājumiem šobrīd saskaras arī mūsu Baltijas kaimiņi.
Narkoloģijas eksperti šobrīd par lielāko izaicinājumu cīņā ar psihotropo vielu izplatību min globalizāciju. Jaunas psihotropās vielas tiek ražotas nepārtraukti un atvērto robežu dēļ tās strauji nonāk arī Latvijā.
"Kāda nelabvēlīgā tendence vispār ir Eiropā, un mēs to jūtam arī Latvijā. Piemēram, pagājušajā gadā konstatēja ap 46 jaunas psihoaktīvas vielas, ne visas mēs varam identificēt," atklāj Nacionālā psihiskās veselības centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
Ekspertus īpaši satrauc sintētisko narkotikas – tās nereti ir dažādu ķīmisku vielu mikslis, tādēļ ir spēcīgas un viegli pārdozējamas. Šīs vielas pēdējos gados ieplūst ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs.
Nesen arī kaimiņi igauņi cēla trauksmi par strauji pieaugušo ar narkotiku lietošanu saistīto nāvju skaitu. Ja laikā no 2018. līdz 2021. gadam Igaunijā no narkotiku pārdozēšanas nomira vidēji 30 līdz 40 cilvēku gadā, 2023. gadā kaimiņvalstī no pārdozēšanas nomira jau 113 cilvēki, bet pērn simts.
"Tās pēdējā laikā ir dubultojušās, un es domāju, ka iemesli ir skaidri. Daudzi eksperti uzskata, ka tas ir saistīts ar jaunu vielu, piemēram, nitazēnu, lietošanu. Tomēr, manuprāt, ir vēl viens aspekts – ārsti var nezināt, ka ir pacienti, kuri, ārstējot savu atkarību, lieto ne tikai, piemēram, metadonu, bet arī citas narkotikas. Bet tas rada situāciju, kurā nāves gadījumu skaits pieaug nevis pārdozēšanas dēļ, bet tādēļ, ka šīs vielas var būt kaitīgas sirdij un izraisīt aritmiju," teic Rietumtallinas Centrālās slimnīcas Psihiatrijas centra vadītājs Ants Kasks.
Tomēr eksperti uzsvēra, uzmanība šobrīd ir jāpievērš ne tikai narkotikām, bet arī citām atkarību izraisošām vielām. Piemēram, ārstiem Latvijā aizvien raizes par atkarībām, ko izraisa dažādi benzodiazepīni, piemēram, "Xanax", kas ir psihotrops recepšu medikaments, ko izmanto, lai ārstētu trauksmi un panikas lēkmes.
"Bieži mēs nerunājam par fizisku, bet ļoti spēcīgu psiholoģisku atkarību. Ļoti spēcīgu psiholoģisku. Un to, ko saka ģimenes ārsti, cik tā atkarība ir spēcīga, ka cilvēks gandrīz kā uz baznīcu aizvests, krīt ceļos, lūdzas, lai izraksta. Un ģimenes ārsti saka, ka ir šausmīgi uz to skatīties," saka Nacionālā psihiskās veselības centra narkoloģijas virsārste Sarmīte Skaida.
Savukārt jauniešu vidū satraucoši ir dati par elektrisko cigarešu lietošanu pērn. Tie atklāj, ka 2024. gadā tā saucamos veipus smēķēja pat 11 un 12 gadu veci bērni, turklāt lielākā skaitā nekā citviet Eiropā.
"Latvijā novērojama agrīna šo e-cigarešu izplatība. Līdz 13 gadu vecumam mums ir gana augsta šī izplatība, ka tie ir aptuveni 30%, kas ir gana augsts procents, ņemot vērā, ka tas ir līdz 13 gadu vecumam. Tā ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, jo, ja mēs skatāmies šo tradicionālo cigarešu smēķēšanu, tad tā samazinās, savukārt šī e-cigarešu izplatība pieaug," pauž RSU Sabiedrības veselības institūta docētājs un pētnieks Mārtiņš Zvackis.
Dati tika ievākti pērn, kad vēl nebija ieviesti stingrāki ierobežojumi dažādām elektroniskās smēķēšanas ierīcēm, tādēļ eksperti cer, ka šobrīd šie rādītāji varētu būt samazinājušies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
