Ātra risinājuma nebūs. Stambulas konvencijas melodrāma politiskajā dienaskārtībā būs vēl labu laiku

Jau otro nedēļu pie Saeimas notiek protesta akcija pret iecerēto izstāšanos no Stambulas konvencijas. Attiecīgais likumprojekts sācis ceļu Saeimu gan ar opozīcijas, gan ar valdošajā koalīcijā esošo zaļzemnieku balsīm.

Ideja ne tikai izraisījusi plašu rezonansi, bet arī krīzi koalīcijā, kurai drīzumā jālemj par nākamā gada valsts budžetu ar būtisku papildu finansējumu aizsardzībai un citām jomām.

Izstāšanos no Stambulas konvencijas vērtē opozīcijas vadītā Ārlietu komisija. No rīta pat rinda, lai iekļūtu Saeimā. Sēdē pirmais vārds likumprojekta virzītājiem.

"Es savā dzīvē esmu piedzīvojusi dažāda veida vardarbību. Gan emocionālu, gan fizisku, gan arī seksuālo, tāpēc man atpazīt vardarbību nav nekādu problēmu. Tieši tāpat kā man ir pilnīgi skaidrs, ka nekāda veida vardarbību nevar novērst ar nekāda veida papīru," sacīja "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa.

Stāsts neesot par vardarbības novēršanu, bet gan par jēdzieniem, kas saistīti ar sociālo dzimumu, un, iesniedzēju ieskatā, apšaubāmu valsts finansējumu nevalstiskajam sektoram.

ZZS labklājības ministrs Reinis Uzulnieks atzina, ka šī starptautiskā līguma ratifikācija bijis grūdiens darbam pie vardarbības mazināšanas, bet tas turpināšoties jebkurā gadījumā: "Mums ir jāstiprina sava likumdošana. Protams, deputāti tālāk lems par Stambulas konvencijas denonsēšanu, bet es teiktu tā, ka šī konvencija par vardarbības novēršanu ir aizgājusi ideoloģiskajā virzienā."

Pretēji viedokļi atbilstoši partiju politiskajām pozīcijām izskanēja, piemēram, no Tieslietu, Ārlietu un arī no Izglītības ministrijas.

"Ņemot vērā klasiķi, kurš varbūt nedaudz demokrātiju mazināja… "Palieciet savā vietā, es palikšu savā vietā." Viņš mazināja demokrātiju un nepalika savā vietā. Es domāju – ja jūs mazināsiet demokrātiju, jūs arī nepaliksiet," pauda izglītības ministres padomnieks Jānis Reirs (JV).

Deputātu domstarpības raisīja tas, kā vadīt sēdi un likumprojekta izskatīšanu. Vai sākumā ziņot tikai par iespēto vardarbības novēršanā vai arī uzreiz uzklausīt konceptuālus viedokļus – būt vai nebūt Stambulas konvencijai.

"Šobrīd rodas iespaids, ka lūkojat pa teikumam cenzēt, kurš teikumus der šodien un kurš ne," norādīja Saeimas Ārlietu komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

"Tie ir tādi politiski argumenti, kas šeit ir pilnīgi nevietā. Aicinu politiski nesaasināt šo jautājumu. Saprotu, ka dažām partijām ir nepatīkama šī situācija, kā parlaments ir lēmis, bet virzīsimies tālāk," teica Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Šī virzība gan nebūs ātra. Atšķirībā no konvencijas ratifikācijas, ko šī pati koalīcija pirms diviem gadiem organizēja triecientempā, Ārlietu komisijā nesteidz un nākamnedēļ turpinās pušu uzklausīšanu. Jautājums sabiedriskajā un politiskajā dienaskārtībā turpinās būt aktuāls vēl labu laiku.