"Būtu ļoti nejauki pagriezt muguru pret katru cietušo," ieceri pamest Stambulas konvenciju vērtē centrs "Marta"

Parlamenta darba kārtībā šis jautājums atkal ir nonācis, jo vairākuma atbalstu šim opozīcijas ierosinājumam nodrošināja valdībā esošā Zaļo un zemnieku savienība. Savukārt sabiedriskās organizācijas, kuras sniedz palīdzību vardarbības upuriem, protesta akcijā vēlas vērst uzmanību, ka konvencija ir devusi praktisku labumu, lai sekmīgāk aizsargātu sievietes un bērnus no vardarbības. Turklāt izstāšanās no konvencijas nāktu par sliktu arī valsts tēlam.

Centra "Marta" interešu aizstāvības vadītāja Beāte Jonīte, vaicāta, vai ar protestu nevalstiskās organizācijas cer mainīt politiķu balsis, norāda, ka, protams, "ceru uz brīnumu". "Mēs, protams, ceram, ka šodienas balsojumā. Ja ne šodienas, tad lielajā plenārsēdes balsojumā veselais saprāts uzvarēs. Tāpēc, ka šāds solis – izstāšanās no konvencijas pret vardarbību būtu tiešām absolūti graujošs ne tikai Latvijas tēlam, bet katram cietušajam, kas paļāvies uz valsti un kam valsts ir devusi solījumu viņus sargāt," pauž Jonīte.

Intervijā viņa uzsver, ka parasts sabiedrības loceklis nevar pilnībā spēt interpretēt konvenciju. To vislabāk var izdarīt konvencijas izveidotāji un starptautisko tiesību juristi. "Līgumu ļoti nekorekti interpretē visdažādākajos veidos," norāda Jonīte, piebilstot, ka ikvienam starptautiskam līgumam ir objekts un mērķis. Šajā, Stambulas konvencijas gadījumā, mērķis ir vardarbības apkarošana. "Tas ir tas, ko liela daļa mītu izplatītāju nespēj saprast," rezumē Jonīte.

Beāte Jonīte

Centra "Marta" interešu aizstāvības vadītāja

"Ja konvencija radīta vardarbības apkarošanai, tā nevar darīt neko citu. Tai nav tāda juridiskā spēka, tādas juridiskās varas. Šajā gadījumā jebkurš termins, kas ir šajā konvencijā, ieskaitot to pašu terminu, sociālais dzimums attiecas tikai un vienīgi uz vardarbības apkarošanu. Tas skaidro, ka sabiedrībā pastāv uzvedības, kas saistītas ar vīriešiem un sievietēm, un kāpēc tās saistītas ar vardarbību."

Jonīte, vērtējot opozīcijas rīcību, atkārtoti balsošanai virzot jautājumu par Stambulas konvenciju, norāda – situācija ir bēdīga. Šķietami, nav bijis neviena cita jautājuma, ar kuru celt savu popularitāti. "Visas šīs debates jau ir notikušas, visi šie skaidrojumi jau ir bijuši, visi mīti jau ir atspēkoti. Mēs atgriežamies tieši tur, kur bijām. Atkal pilsoniskajai sabiedrībai, politiķiem, medijiem jātērē laiks, resursi, viss cits, lai atkal runātu par kaut ko, kas jau ticis atrisināts," notiekošo vērtē Jonīte.

Viņa norāda, ka kopš Konvencijas ieviešanas 2023. gadā ir redzami arī praktiski labumi. Latvija vēl līdz šim nebija tik tālu tikusi vardarbības novēršanā. Īstenota gan izglītošana tiesībsargājošo institūciju vidū, kā arī ir skolā virkne iniciatīvu, kas saistītas ar skolotāju apmācību, lai mācītu veselības savstarpējās attiecības. "Par spīti visam, par spīti dezinformācijai, par spīti mītiem, konvenciju ratificēja 2023. gadā. Būtu ļoti nekorekti, ļoti nejauki pret katru cietušo tagad pagriezt muguru un nobalsot pretēji tam, kas jau tika solīts," teic Jonīte, norādot, ka jau šobrīd starp cietušajām sievietēm valda bailes, kādas būs sekas, ja Latvija izstāsies no Stambulas konvencijas.

Centrs "Marta" aicina visus piedalīties protesta akcijā pie Saeimas pulksten 9.30. "Aicinu nākt visus, šis ir mūsu demokrātijas un stabilitātes balsojums. Ir ļoti svarīgi, lai mēs parādītu, ka mūsu ir daudz, ka neļausim atņemt lietas un tiesības, kas jau ir panāktas valstī, un nesoļosim soļus atpakaļ," aicina Jonīte.

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.

Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.