Eiropa brīdina, ka atrodas "pelēkajā zonā" starp karu un mieru; Amerika uz to "piever acis"
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pagājušajā mēnesī brīdināja: "Mēs neesam karā, bet mēs vairs neesam arī mierā." Pēdējā laikā NATO valstīs notikušas vairākas gaisa telpas pārkāpšanas, ko, visticamāk, veikuši Krievijas droni un kara lidmašīnas. Eiropa pēdējos 80 gadus uzskatīja savu mieru par neaizskaramu, bet tagad drošība vairs nav garantēta.
Jaunais termins šai nenoteiktības ērai ir "pelēkā zona" – stāvoklis, kurā nekas gluži "melns vai balts". Mercs nav vienīgais, kas ir nobažījies. Bijusī NATO vadītāja Džordža Robertsone, kas piedalījusies Lielbritānijas aizsardzības pārskatā, kritizēja nesenos kiberuzbrukumus un brīdināja, ka civilā infrastruktūra nav sagatavota.
Polija, piemēram, bija šokēta, kad pagājušajā mēnesī vairāki Krievijas droni pārkāpa tās gaisa telpu. Savukārt Kopenhāgenas starptautiskā lidosta tika slēgta divas reizes pēc dronu novērojumiem, un Oslo lidosta Norvēģijā arī īslaicīgi apturēja reisus. Septembrī NATO lidmašīnas pārtvēra trīs Krievijas lidmašīnas, kas pārkāpa Igaunijas gaisa telpu. Šie incidenti atklāj Eiropas gatavības trūkumu pēc ilgām stratēģiskām "miega" desmitgadēm un rada šaubas, vai valdības spēj mobilizēt politisko gribu aizsardzības stiprināšanai.
Krievijas taktika tiek dēvēta par "pelēkās zonas" karu – tā ietver lēnu spiedienu, provokācijas un testēšanu, cik tālu NATO valstis ir gatavas reaģēt. Kā saka eksperti, mazi un pakāpeniski draudi liek Eiropai lēnām reaģēt, pirms rodas reāla katastrofa.
No malas vērotājs – Donalds Tramps
ASV reakcija ir vēl viens nenoteiktības faktors. Prezidents Donalds Tramps dažkārt par situāciju izsakās kā vērotājs, radot jautājumu par to, cik nopietni ASV aizsargās NATO partnerus. Šī nenoteiktība, kopā ar Eiropas politisko izaicinājumu, padara nepieciešamību pēc ātras un efektīvas reaģēšanas vēl steidzamāku.
Risinājums saskaņā ar ekspertiem ir visaptveroša sagatavotība – ne tikai militārā, bet arī sabiedrības līmenī. "Aizsardzība nav tikai bruņoto spēku lieta. Katram jāzina, ko darīt ārkārtas situācijā," uzsver eksperti. Tikmēr Eiropa pastiprina gaisa aizsardzību, palielina militārās spējas un meklē efektīvākas un lētākas tehnoloģijas, lai aizsargātos pret droniem un hibrīdkara metodēm.
Krievijas "pelēkās zonas" taktika rāda, ka laiks Eiropai rīkoties ir ierobežots. Tomēr šie incidenti arī ir modinājis Eiropu, liekot pārskatīt aizsardzības politiku un stiprināt NATO spējas, lai nepieļautu vēl nopietnākas provokācijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
