Šokējoši dati: Eiropā katrs 15. bērns ir izvarošanas vai seksuālās vardarbības upuris

"Šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļa," brīdina pētījuma autori, aicinot Eiropas Savienības (ES) valstis ieviest stingrākus bērnu drošības noteikumus gan tiešsaistē, gan ārpus tās.

Pētījumā norādīts, ka 4,7% bērnu piedzīvojuši izvarošanu pirms 18 gadu vecuma, bet 7,4% – kādu citu seksuālas vardarbības formu. Meitenes cieš gandrīz trīsreiz biežāk nekā zēni (attiecīgi 9,7% pret 3,9%).

Vardarbība visbiežāk notiek ģimenes lokā – 7,6% bērnu ziņojuši, ka viņus ir seksuāli izmantojuši radinieki.

Tūkstošiem zvanu bērnu palīdzības līnijām

2023. gadā Eiropas bērnu palīdzības līnijas saņēma vairāk nekā 33 tūkstošus ziņojumu par iespējamu seksuālu izmantošanu.

Nīderlande izceļas ar lielāko šādu gadījumu skaitu – 5819 ziņojumi, savukārt Apvienotā Karaliste ierindojas pirmajā vietā, kad runa ir par tehnoloģiski atvieglotu bērnu seksuālu izmantošanu.

Īrija atzīta par valsti ar visvairāk gadījumu, kas saistīti ar komerciālu seksuālu izmantošanu bezsaistē.

Vardarbība arvien vairāk notiek internetā

Pētījumā norādīts, ka mākslīgā intelekta (MI) radīta bērnu seksuāla izmantošanas satura apjoms pasaulē pieaudzis par 1325% viena gada laikā (2023–2024).

Aptuveni viens no pieciem Eiropas bērniem pēdējā gada laikā saskāries ar nevēlamu seksuālu saturu internetā, bet viens no septiņiem – ar nevēlamu vai piespiedu seksuālu saziņu tiešsaistē.

Nīderlande atkal izceļas – aptuveni 60% no visiem ziņojumiem par bērnu seksuālu izmantošanu internetā ir saistīti ar šajā valstī bāzētām tīmekļa platformām.

Valstī ir arī visaugstākais saņemto ziņojumu par seksuālu vardarbību pret bērniem internetā skaits uz 10 000 iedzīvotāju, proti, 880,9, kam seko Slovākija ar 193,7 ziņojumiem, bet trešajā vietā ierindojas Lietuva ar 190,0 ziņojumiem. Jāpiebilst, ka Latvija šajā ziņā nevar daudz priecāties, jo ierindojas "godpilnajā" piektajā vietā ar 72,1 ziņojumu par seksuālu vardarbību pret bērniem.

"Mēs aicinām valstis ievērot bērna labākās intereses un ieviest likumus, kas nodrošina bērnu drošību tiešsaistē, ar reālām sekām par pārkāpumiem," uzsvērts "Childlight" ziņojumā.

Nīderlande ievieš bargus sodus

Nīderlandes parlaments 2024. gadā pieņēma likumu, kas paredz smagus sodus serveru uzņēmumiem, ja tie neizdzēš bērnu seksuālās izmantošanas materiālu.

Atkārtotu pārkāpumu gadījumā uzņēmumiem draud naudas sods līdz 10% no gada apgrozījuma.

Valsts arī pievienojusies Globālajam tiešsaistes drošības regulatoru tīklam, kurā ietilpst Lielbritānija, Francija, Dienvidkoreja, Austrālija un citas valstis.

2025. gadā Nīderlandes policija piedalījās divās vērienīgās starptautiskās operācijās pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā. Viena no tām bija vērsta pret MI radītu seksuālu saturu, bet otra — pret pedofilu platformu "Kidflix", kurai bija gandrīz divi miljoni lietotāju.

Operācijā tika arestēti 79 cilvēki, un identificēti gandrīz 1400 aizdomās turamie. Europols to nosaucis par lielāko operāciju vēsturē pret bērnu seksuālu izmantošanu.

ES joprojām strīdas par "čata kontroli"

Tikmēr ES likumdevēji jau kopš 2022. gada nespēj vienoties par tā dēvēto "Chat Control" likumu, kas paredzētu, ka tādas lietotnes kā "WhatsApp", "Telegram" un "Signal" būtu jāpārbauda pat šifrētas sarunas, lai atklātu iespējamu bērnu izmantošanas saturu.

Vairākas valstis, tostarp Vācija un Nīderlande, tam kategoriski iebilst, saucot to par "masveida uzraudzību". "Čata kontrolei jābūt tabu tiesiskā valstī," sacīja Vācijas tieslietu ministre Štefānija Hubiga.

Savukārt Francija, Dānija, Ungārija un Īrija atbalsta likumprojektu pašreizējā formā.