Slīterē novēro brūnā lāča klātbūtni; plēsējs uzturējies liedagā

Latvijā kopumā pēdējos gados ir novērojams brūnā lāča skaita pieaugums, tomēr Kurzemē tas aizvien ir ļoti reti sastopams dzīvnieks.

Slīteres Nacionālajā parkā brūnā lāča pēdu nospiedumi pamanīti 17. oktobrī Vaidē.

Dzīvnieks ir iznācis liedagā, mazliet pagājis Kolkas virzienā, pēc tam pagriezies atpakaļ, un turpat atkal iegājis atpakaļ mežā. Nākamajā dienā, sestdien, 18. oktobrī, brūnā lāča pēdu nospiedumi pamanīti Sīkraga apkārtnē. Acīmredzot šis ir klejojošs dzīvnieks, kas ilgi vienā vietā nepaliek.

Šis ir tikai ceturtais zināmais brūnā lāča novērojums Slīteres Nacionālajā parkā, tā vēsta Slīteres Nacionālā parka ieraksts "Facebook".

Iepriekš brūnais lācis Slīteres Nacionālajā parkā ir novērots divas reizes – 1984. gadā un 2006. gadā.Abos gadījumos tas uzturējies vien dažas dienas, un jau drīz aizklejojot tālāk.

Arī 2018. gadā liedagā starp Ušiem un Ēvažiem tika atrasts miris, acīmredzot – noslīcis lācis.

Tā kā ikviens lāča novērojums dabā raisa satraukumu un daudz jautājumu, to vidū arī  – ko darīt, lai ejot dabā, izvairītos no sastapšanās ar brūno lāci? Ko darīt, ja tas noticis, un esi saticis mežā brūno lāci? Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Latvijas Nacionālo Dabas muzeju ir sagatavojusi vadlīnijas par vēlamo rīcību, sastopoties ar brūno lāci. Aicina ikvienu iedzīvotāju ar tām iepazīties.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ziņot mums par jauniem brūnā lāča pēdu nospiedumu novērojumiem.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka brūnais lācis ir Latvijā aizsargājama dzīvnieku suga.

Brūno lāci pašam pamanīt dabā ir ļoti grūti. Tāpat kā citi zvēri, arī lācis labprātāk izvairās no cilvēka.

Parasti šis dzīvnieks tiek novērots, filmējot ar meža videokamerām pie meža dzīvnieku barotavām vai atrodot tā pēdu nospiedumus, kas ir viegli atpazīstami.

Kā lielam zvēram, tam ir lieli, plati pēdu nospiedumi. Tajos saskatāmi piecu pirkstu nospiedumi ar nagiem. Lācis ir pēdminis – ejot tas atbalstās uz visas pēdas un parasti pārvietojas soļos. Citas pazīmes par iespējamu lāča klātbūtni ir aizlauztas, aizgrauztas paaugas eglītes, kā arī skrāpējumi uz koku stumbriem.

Parasti lāča priekškājas pēdas nospiedums ir 10 līdz 18 centimetrus garš un 12-24 centimetrus plats. Atšķirībā no pakaļkājas pēdas nospieduma, faktiski priekšķājas garums un platums ir aptuveni vienādi.

Priekškājas pēdas nospieduma priekšā parasti labi saskatāmi nagu nospiedumi. Pēc priekškājas pēdu nospieduma pakaļējā spilventiņa platuma eksperti var noteikt dzīvnieka vecuma grupu. Fotografējot pēdu nospiedumus, aicinām klāt pievienot mērlentu vai kādu citu priekšmetu mērogam.

Brūnā lāča pakaļkājas pēdas nospiedums slapjās liedaga smiltīs.

Parasti tas ir 12 līdz 32 centimetrus garš un 11 līdz 20 centimetrus plats.

Tā izstieptā forma nedaudz atgādina kailu cilvēka pēdas nospiedumu. Atšķirībā no priekškājas pēdas nospieduma, pakaļkājas pēdas nospiedumam nagu nospiedumi bieži nav redzami.

Vairāk par atbilstošu uzvedību mežā, apzinoties, ka tos Latvijā apdzīvo arī brūnais lācis, vari uzzināt TV3 Ziņas sižetā: Lāci mežā nedrīkst pārsteigt, jo tad "vairs nekas nepalīdzēs", brīdina eksperts