"Pamani pirmos signālus": kā atpazīt bērna uzvedības un atkarību riskus

Raidījumā "900 sekundes" Bērnu aizsardzības centra Atbalsta pakalpojumu departamenta direktore Rita Paršova skaidroja, ka vienas universālas pazīmes, pēc kuras noteikt, vai bērnam nepieciešama palīdzība, nav. "Pārejošas grūtības var būt saistītas ar dažādām dzīves situācijām, piemēram, skolas gaitu uzsākšanu vai klases maiņu," viņa norādīja.

Tomēr satraukumam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, ja uzvedības izmaiņas nemazinās. "Ja šīs uzvedības izmaiņas saglabājas vairāk par nedēļu, divām nedēļām un mēs redzam, ka tās ietekmē bērna ikdienu, tad tam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība," uzsvēra Paršova.

Pēc speciālistes teiktā, vecāki bieži nepamana problēmu attīstību, jo pieņem, ka bērna pārdzīvojumi ir īslaicīgi vai saistīti ar vecuma īpatnībām.

Tomēr uzmanība jāpievērš nevis vienai konkrētai pazīmei, bet vairāku signālu kopumam. To vidū var būt miega traucējumi, grūtības no rīta piecelties, ēšanas paradumu izmaiņas, sekmju pasliktināšanās, izvairīšanās no draugiem vai intereses zudums par līdzšinējiem hobijiem.

"Ja mēs pamanām kādu pirmo signālu, tad obligāti ir jāpaskatās, kas apkārt bērnam notiek un vai nemainās vēl kaut kādas lietas bērna ikdienā," uzsvēra Paršova.

Speciāliste īpaši akcentē vecāku un bērnu savstarpējās sarunas nozīmi. Ja bērns nevēlas runāt par savām problēmām, svarīgi neveidot pārmetošas sarunas. "Runāt no pozīcijas: es pamanīju, ka kaut kas nav kārtībā, nevis teikt – tu pēdējā laikā esi dīvains," skaidroja Paršova.

Viņa aicina vecākus paust savas bažas un emocijas, piemēram: "Es jūtos satraukts, mani satrauc tas, kas notiek ar tevi."

Par nepieciešamību runāt vairāk liecina arī dati. Kā norādīja Paršova, pēc Valsts kontroles aplēsēm Latvijā ir vismaz 10 000 bērnu ar uzvedības problēmām, bet vēl aptuveni 36 000 bērnu ir paaugstināti uzvedības un attīstības riski.

Bažas rada arī dažādu atkarību izplatība jauniešu vidū. Pētījumā, kurā piedalījās apmēram 3000 jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem, 78% atzina, ka vismaz reizi dzīvē lietojuši alkoholu, bet 30% to bija darījuši pēdējo 30 dienu laikā. Tāpat aptuveni 30% jauniešu bija izmēģinājuši tradicionālās cigaretes, savukārt 55% – elektroniskās cigaretes. Vēl satraucošāk, ka 17% aptaujāto atzina, ka dzīves laikā lietojuši kādu no narkotiskajām vielām.

Paršova uzsvēra, ka šie skaitļi rāda: problēmas nav saistītas tikai ar eksperimentēšanu, jo daļai jauniešu jau rodas grūtības pārtraukt kaitīgo vielu lietošanu. "Bērna uzvedības izmaiņas nav sliktas audzināšanas sekas, bet tas ir signāls par to, ka ir jāsāk meklēt palīdzību," norādīja speciāliste.

Kampaņas "Pamani pirmos signālus" mērķis ir veicināt vecāku, speciālistu un visas sabiedrības izpratni par agrīnajām uzvedības un atkarību risku pazīmēm, kā arī mudināt palīdzību meklēt savlaicīgi.